Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jo lielāka dabas daudzveidība, jo labāka raža. Dabas resursu maksimāla izmantošana dārzkopībā nav arhaisms, un šādas metodes ilgtspējīgi domājoši speciālisti īsteno pat modernu pilsētu zaļo zonu apsaimniekošanā.
Dārzs atpūtai un vērošanai
Dārzs var kalpot ne tikai ražai, jo ikviens dārzkopis ir kā mākslinieks, kurš iedzīvina realitātē savu izpratni par skaisto un lietderīgo. Pat sekojot vieniem un tiem pašiem padomiem un estētikai, katram rezultāts tomēr atšķiras. Dārzā var baudīt darba procesu, gadalaiku maiņas un ar pārsteigumu sagaidīt paveiktā rezultātus, priecēt ne tikai vēderu, bet arī acis. Gan saņemt no dabas, gan dot pretī.
«Dārzs ir kā oāze. Tik daudz kas tajā koncentrējas! Pasaules tendences rāda, ka cilvēki arvien vairāk atgriežas pie dabiskā, gan izvēloties augu sugas, gan veidojot kompozīciju, dārza ainavu un estētiku. Perfektie mauriņi bez nevienas sūnas un mārpuķītes paliek pagātnē, dārzkopji vēlas būt tuvāk dabai. Ne tikai izspiest maksimālo ražu no kvadrātmetra, bet baudīt dārzu kā atpūtu un miera ostu,» pārliecināta Latvijas Dabas fonda projektu vadītāja botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova.
Daba funkcionē vislabāk, ja tās elementi ir harmonijā. Tādēļ dārzkopim jācenšas šīs sistēmas nevis vardarbīgi pārveidot, bet gan novērtēt un izprast, ļaut tām darboties savā labā.
Dabiska dārza saimniekam jābūt vērotājam un domātājam. Kāda ir dārza atrašanās vieta? Kādiem augiem tur patīk augt? Kāds ir reljefs? Kādi ir valdošie vēji? Kāds ir augsnes tips? Kādi putni un kukaiņi, un citas dzīvās radības tur mīt? Vai tuvumā ir kāda ūdenstilpe? Kā veicas kaimiņiem? Kādi ir vērtīgie resursi dārzā? Kā pietrūkst, lai varētu realizēt savus mērķus un kur šos trūkstošos resursus dabūt?
«Neaizmirsīsim, ka arī burkāns ir daļa no dabas, un svarīgi zināt, kādi apstākļi ir nepieciešami, lai tas veiksmīgi varētu izaugt. Tās nav tikai barības vielas, augsnes sastāva īpatnības, bet arī dabas procesi plašākā kontekstā. Dārzs ir ekosistēma,» uzsver Vides risinājumu institūta pētniece Rūta Abaja.
Lai sīkbūtnēm labi klājas
Liela nozīme dabas daudzveidībai dārzā ir dzīvajiem organismiem, kas atrodas augsnē, – dažādām sēnēm un baktērijām. Tās rūpējas, lai barības vielas no augsnes būtu augiem vieglāk pieejamas un uzņemamas.
Jo lielāka daudzveidība zem zemes, jo lielāka tā būs virs zemes!
«Ir pētījumi, kas apliecina, ka visur augsnē ir mikroorganismi, kas vajadzīgi augiem, lai tie spētu augt. Augsnes fizikālās īpašības – vai tā ir smilts, māls, melnzeme un tamlīdzīgi – nenozīmē, ka, attiecīgi saimniekojot, nevarētu panākt sev labvēlīgu rezultātu. Pat tuksneša smiltīs var daudz ko izaudzēt. Mums vienkārši bieži vien trūkst zināšanu, kā par šiem vērtīgajiem mikroorganismiem rūpēties. Man ir lauki Kolkā, augsne ir piejūras zonai raksturīga – smilšaina. Taču veiksmīgi izdodas tikt gan pie kartupeļu, gan brokoļu un citu dārzeņu ražas. Noslēpums ir mulča,» teic Rūta Abaja. Viņa skaidro, ka vismazāk auglīga ir purvāju augsne – tajā ir maz skābekļa, tādēļ tur, piemēram, koki ir mazi, tievi, nīkulīgi. Arī dārzā, ja augsne sablīvējas, pietrūkst skābekļa, un vērtīgie mikroorganismi var iet bojā.
Savukārt palienes, kas pavasaros applūst, gluži otrādi, ir auglīgas un labvēlīgas dārzkopībai. Palu ūdeņi atnes barības vielas, bet pašas upes tādējādi attīrās un mazinās eitrofikācija jeb aizaugšana.
Arī pārmērīga minerālmēslu un ķīmisku augu aizsardzības līdzekļu lietošana vērtīgos mikroorganismus iznīcina. Turklāt pārmēsloti vai nepareizi mēsloti augi ir vājāki, vairāk pakļauti dažādu slimību riskam, piesaista kaitēkļus. Ziedošiem augiem var neveidoties ziedi, bet augt bieza, kupla lapotne un tamlīdzīgi. Ja augsnē nav vērtīgo mikroorganismu, kas palīdz augiem uzņemt barības vielas, tās laistot un lietus ietekmē vienkārši aizskalojas, it sevišķi, ja augsne ir smilšaina. Ar ūdeņu plūsmu tie nokļūst upēs un vēlāk jūrās un okeānos, kas aizaug, mainās to vide un tiek traucēta dabiskā barības ķēde vidē. Lielās ražošanas saimniecības ir nopietni vides piesārņotāji, taču arī mazdārziņi var dot savu ietekmi. Turklāt jāatceras, ka barības vielas no sintētiskajiem mēslojumiem var arī neuzsūkties, jo nav augiem saprotamas.
Izmantot esošos resursus
Dabiskas metodes un maksimālu pieejamo resursu izmantošanu praktizē permakultūra (permanent culture/agriculture – Latvijas Permakultūras biedrība šo jēdzienu skaidro kā pastāvīgu, ilgstošu kultūru un lauksaimniecību; pēc būtības – ilgtspējīgu un viedu saimniekošanu).
Viens no permakultūras principiem ir piemēroties konkrētajai videi un mijiedarboties ar to, nevis cīnīties pret apstākļiem.
Tas arī nozīmē, ka jāizvēlas konkrētajai videi atbilstoši augi un jākombinē tādi, kas ir savstarpēji saderīgi. Permakultūras dārzos katrs augs pilda daudzas funkcijas. Lielie koki pasargā citus no salnām, saules. Citi augi ir derīgo kukaiņu pievilinātāji, citi kaitēkļu atbaidītāji, citi ir augsnes struktūras uzlabotāji.
Neaizstājami permakultūras elementi ir lietus ūdens izmantošana un knifiņi, kā mazāk lietot ūdeni, laistot pēc iespējas retāk. Nozīme ir arī tam, kādi augi aug cits citam kaimiņos. Daudzveidīgā dārzā raža, salīdzinot ar vienas kultūras audzēšanu, pieaug par 10 līdz 25 procentiem, jo tiek ierobežotas negatīvās sekas, kas rodas, audzējot vienu un to pašu kultūraugu vairākas sezonas pēc kārtas.
«Resurss, kas saglabā augsnē mitrumu un vienlaikus palīdz cīnīties pret nezālēm, kā arī noder augsnes barības vielu uzlabošanai, ir mulča. Satrūdot mulča kalpos par mēslojumu augsnei, arī nezāles netiks cauri, un būs jāizrauj vien nekaunīgākās. Mulčēt var gandrīz visus augus. Mulčēšanas rezultātā augsnē veidojas labvēlīgāks mikroklimats, līdz ar to ir tīkamāka vide vērtīgajiem organismiem,» skaidro Rūta Abaja.
Protams, bez mēslošanas neiztikt. Dārzkopības preču veikalos var iegādāties videi saudzīgus dabiskus mēslojumus – slieku humusu, apstrādātus kūtsmēslus un vistu mēslus. Bet neaizstājams ir komposts, tādēļ vērts iemācīties to pareizi veidot. Komposts var risināt ne tikai dārza mēslošanas jautājumu, bet vēl citas problēmas – kalpot kā vieta, kur likvidēt organiskos pārtikas atkritumus, nopļauto zāli un izravētās nezāles, rudenī nokritušās koku lapas.
Pavasarī lielisks resurss augu mēslošanai ir nezāļu – jo īpaši nātru – virca. To nedēļas laikā var uzraudzēt un pabarot savu dārzu ar iedarbīgu, augiem viegli uzņemamu slāpekļa spridzekli – viss augs griezdamies! Slāpeklis ir vajadzīgs zaļajai masai, tādēļ aktuāli šādu mēslojumu dārzam dot līdz Jāņiem, kad augi intensīvi aug. Ziedu un augļu briedināšanas periodā gan vairs ne.
Noder arī tautas gudrības
Dabā jebkuram organismam ir sava vieta un nozīme. Ja kaut kas savairojas par daudz, tātad kaut kur ir kļūme – iztrūkst kāds barības ķēdes posms.
Atsevišķas kukaiņu sugas par kaitēkļiem pasludinājuši esam mēs, cilvēki, jo tās kaut kādā veidā konkurē ar mums par barību – dārza un meža ražu, koksni vai citiem resursiem, taču dabā arī tās pilda noteiktu uzdevumu. Ja dārzā parādās kaitēkļi, jāvēro, kādu iemeslu dēļ tie tur ir, un jācenšas atjaunot līdzsvaru, jāmeklē dabiskie atbaidītāji. Piemēram, ar laputīm lieliski tiek galā mārītes, savukārt zemesvēzim nepatīk kaņepes, tādēļ, pirms tērēties dažādiem veikalā nopērkamiem atbaidītājiem, vispirms vērts izmēģināt zemesvēža darbības reģionā iesēt kaņepes. Pēc līdzīga principa darbojas daudzi augi, regulējot kaitēkļu izplatību. Piemēram, bloķētājaugus izmanto, lai no kāda kultūrauga atbaidītu kaitēkļus – ja brokoļi cieš no kāpostu balteņa uzbrukumiem, līdzās jāstāda citi krustziežu dzimtas augi, kas šim radījumam garšo labāk par brokoļiem. Arī dažādi ēterisko eļļu saturoši augi ir vērtīgi, jo piesaista apputeksnētājus un vienlaikus ar savu intensīvo aromātu atbaida kaitēkļus no citiem augiem, tādēļ ieteicams tos stādīt pamīšus ar pārējiem visā dārzā.
Gandrīz katrs dārzkopis ir kaut ko dzirdējis par labvēlīgām un nelabvēlīgām Mēness fāzēm, kas ietekmē augus, dažs pat sējas un stādīšanas darbus rūpīgi pakārto šiem cikliem, taču vērts atcerēties arī tautas gudrības, kas pirmajā brīdī varbūt šķiet visai mistiskas, bet pamatā tām tomēr ir sava loģika un dabas vērošanas prasmes. Piemēram, tiek uzskatīts, ka zirņi jāsēj gada 100. dienā, tad tie labi augs. Zinot, kad izlido un oliņas dēj tauriņi, kuru kāpuri barojas ar šiem augiem, svarīgi zirņus iesēt tad, lai tie, sasniedzot noteiktu briedumu, nebūtu tauriņam interesanti kā mājoklis viņa pēcnācējiem. Protams, sava nozīme ir arī laikapstākļiem, kas nosaka, vai veiktā darbība būs vai nebūs veiksmīga. Turklāt klimats mainās, un ne visas tautas gudrības, kas derēja pirms 100 gadiem, varam pielāgot šodienai, taču princips – vērot un izprast procesus dabā – ir aktuāls vienmēr.
Žagaru kaudze un putnu dzirdinātava
«Jo lielāka augu dažādība dārzā, jo vairāk dažādu citu sīkbūtņu tur būs. Kukaiņi, putni, varbūt kāda varde vai krupis, vai ezis. Šīs dzīvās radības ir patīkami vērot un apzināties to klātbūtni, taču tie ir vienlaikus arī dārzkopja palīgi dārza darbos, jo rūpējas par kaitēkļu iznīcināšanu un līdzsvaru, bet apputeksnētāji palīdz tikt pie lielākas ražas,» uzver Rūta Sniedze-Kretalova.
Šādas būtnes nedzīvos kailā, sterilā mauriņā, tādēļ vērts dārzā atstāt kādu stūri neskartu, kur ļaut dabai dzīvot savu dzīvi. Kādu žagaru čupu un vecu koku, bet saulainā vietā iesēt pļavas puķes. Savukārt pērnā kūla ir viena no vietām, kur kamenes taisa ligzdas.
«Plānojot dārzu, mēs bieži vien iztēlojamies to no vizuālā viedokļa, un arī tas ir pareizi, taču vajadzētu pievērst uzmanību arī dažādu dārza elementu kombinācijām no resursu efektivitātes viedokļa,» piebilst Latvijas dabas fonda speciāliste un atgādina pievērst uzmanību tādam faktoram kā ūdens pieejamība dārzā ne tikai dārzkopja ērtībai un augu laistīšanai, bet arī citu būtņu labklājībai. Lieliski, ja tuvumā ir kāda upīte vai dīķis, taču, radoši domājot, nelielu ūdens krātuvi var arī ierīkot. Rūtas dārzā ir akmens ar speciāli veidotu padziļinājumu, kurā regulāri tiek mainīts ūdens. To labprāt apmeklē putni, lai padzertos, kā arī lai nomazgātos. Īpaši būtiskas šādas putnu dzirdinātavas ir tad, kad iestājas ilgstošāki sausuma periodi, tostarp, arī ziemā, kad vēl nav uzsnidzis sniegs un citur ūdens nav brīvi pieejams.
Putni dārzā ir ļoti svarīgi. Postījumi, ko tie nodara ražai, ir salīdzinoši nenozīmīgi ar pozitīvo devumu kaitēkļu apkarošanā. Piemēram, viena pati zīlīte var gada laikā apēst pat vairākus kilogramus kaitēkļu! Ja ir bail, ka putni apēdīs ogas, to gatavības periodā ražu var piesegt ar speciāliem tīkliem, taču pārējā laikā par putniem jārūpējas. Novietojiet tiem būrīšus, ziemā – barotavas.
Kas jāzina par kukaiņu mājām?
Pilsētu parkos varam redzēt mājiņas kukaiņiem, kas tur novietotas, lai piesaistītu dažādas apputeksnētāju un citu kukaiņu sugas konkrētajai teritorijai. Kādi iemītnieki dzīvos šādās mājās, atkarīgs gan no apkārtējās vides, gan no tā, kā šī māja ir izveidota. Galvenais mērķis būtu pievilināt kukaiņus apputeksnētājus – vientuļās bites un citas to radinieces. Entomologs Mārtiņš Kalniņš skaidro, ka kukaiņu mājas galvenokārt tiek izmantotas kā bērnistabas. Kukaiņi iedēj tur olas, dažas sugas arī sagādā nepieciešamo barību, lai to kāpuri var attīstīties. Savukārt tādi kukaiņi kā mārītes, skrejvaboles vai kukaiņu radinieki zirnekļi šīs kukaiņu mājas izmanto kā paslēptuves. Dārzos un parkos, kur rūpīgi nogrābj lapas, dabisko paslēptuvju ir maz, tāpēc šādas mājas kukaiņiem kalpo kā slēptuves. Svarīgi, lai kukaiņu māja tiktu novietota saulainā vietā, jo bites mīl siltumu. Kukaiņu mājas var veidot kā pamatīgu koka konstrukciju ar niedru, koka bluķīšu, māla un citu pildījumu, bet tikpat labi tas var būt viens niedru kūlītis, kas piestiprināts pie koka vai ēkas sienas. Protams, jo lielāka māja un daudzveidīgāki dzīvokļi, jo vairāk iemītnieku.
Raksts sagatavots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
