Dārza darbi jūlijā: augļu dārzs

• Aukstums augļu koku ziedēšanas laikā varēja ietekmēt gan ziedus, gan apaugļošanos. Ja augļaizmetņu nav daudz, tos nevajag retināt. 
• Jūlijs ir piemērotākais brīdis ķiršu veidošanai – to var veikt, apvienojot augļu lasīšanu ar griešanu. Vēlams gan pazemināt, gan retināt, gan atjaunot kailos zarus. Ideālā variantā to veic saulainā laikā, jo saule ir vislabākais brūču dezinficētājs. Ķiršiem zarus griež, atstājot celmiņus, – tas ne tikai pasargās no zara tālākas bojāšanās, bet dažkārt šeit veidojas jauni zari un augļzari.
• Pēc noražošanas jāravē zemenes, jāizgriež stīgas, jānogriež un jāsavāc vecās lapas. Ja audzē stādus, jāizvēlas veselīgākie un ražīgākie ceri un stīgai jāatstāj pirmās divas rozetes, bet tālākās jānogriež. Nogrieztās lapas jānovāc no lauka, tās vēlams sadedzināt. Līdz rudenim ataugs jauns, veselīgs lapojums.
• Avenēm drīz pēc ražas novākšanas jāizgriež sausie un bojātie dzinumi, lai samazinātu slimību izplatību. Izgriež arī vāji attīstītos dzinumus, lai tie lieki neatņem spēkus un barības vielas.
• Jāizlauž jaunie ūdenszari. It īpaši, ja sala dēļ ražas nebūs, koks visu sparu būs atdevis zaru veidošanai. Pēc sausas vasaras ūdenszari būs stiegraini – tādus nākamajā pavasarī izlauzt būs grūti. 
• Ja pavasarī augiem dots kompleksais mēslojums, tad mitruma trūkuma dēļ tas nav izšķīdis un augi nav spējuši to uzņemt. Ja jūlijā līs, augi sāks strauji augt, un tas var apdraudēt jauno dzinumu nobriešanu rudenī.
• Uz koku stumbriem liek līmes jostas, lai savāktu tos kaitēkļus, kas meklē vietu ziemošanai (galvenokārt smecerniekus). 
• Ja agrā pavasarī nosietas sala radītās plaisas, saites jānoņem, lai nesāktu žņaugt stumbru.
• Augļu novākšanas laikā svarīgi ir neatstāt zaros bojātos augļus, bet savākt tos, lai mazinātu slimību izplatību nākamajā gadā.
• Ja ir karsts, iespējams, savairosies ērces. Lai tās ierobežotu, stādījumu var palaikam apsmidzināt ar ūdeni, jo mitrums ērcēm nepatīk. Lielākie palīgi mošķu samazināšanai ir derīgie kukaiņi – mārītes, zeltactiņas, spožlapsenītes, spīļastes u. c., tāpēc ļoti lūdzu nelietot dārzā ķīmiju, kas nav paredzēta konkrēta kaitēkļa vai slimību ierobežošanai un bez zināšanām. Tas var nodarīt lielu postu dabai ilgtermiņā!

Par citiem aktuālajiem dārza darbiem lasi žurnāla Mans Dārzs jūlija numurā!

• Trīs iedvesmojoši pieredzes stāsti, kā ierīkot puķu dārzu ziedu griešanai, ko tur audzēt un kā savu puķu mīlestību pārvērst par mazo biznesu
• Vissmaržīgāko liliju šķirnes un audzēšanas noslēpumus atklāj selekcionāre Antra Balode
• Kādus augus izvēlēties stādīšanai dīķī un dīķmalā? Un kādus labāk ne
• Kā kļūt par labu saimnieku vientuļo bišu viesnīcā – kādus materiālus izvēlēties, kā būvēt un kā parūpēties par uzkopšanu, lai iemītniekiem tajā patiktu? 
• Ciemojamies jūrmalnieces Santas Siliņas kompaktajā dārzā, kur pietiek vietas visam: gan rozēm, gan ābelēm, bet gurķi un tomāti aug podos
• Griešanas skolas 7. stunda. Tomātu savaldīšana. Kuras pazares atstāt, kuras aizvākt, kad, kā un ar ko to darīt? 
• Kā pašu spēkiem ierīkot zāliena automātiskās laistīšanas sistēmu un cik tas maksās?
• Pētniekam un dejotājam Edgaram Rubauskim vaicājam, kas pirms došanās uz Dziesmu un deju svētkiem jāpaveic ābeļdārzā
• Dārza veselībai: kā uzveikt Kolorado vaboles, gliemežus un citus kaitniekus?
• Ko darīt, ja augļu dārzā pamani brūnas lapas un dzinumus – kā noskaidrot, vai tā nav bakteriālā iedega un ko ar to iesākt?