Rīga +11°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Ūdensaugu stādīšana atkarīga no tā, vai tas ir mākslīgais dīķis, kurā ieklāta izolācijas plēve, vai dabiskais. Mākslīgajā dīķī augus gar krastu stāda grozos ar caurumiem vai arī plastikāta stādu transportēšanas kastēs, kurām iet cauri ūdens. Tās novieto 20 centimetru līdz pusmetra dziļumā. Stādīšanai izmanto melnzemi ar granti un nedaudz kūdras substrāta. Kastes un podus noklāj ar olīšiem, lai ūdenī neizplūstu organiskās vielas un noturētu augus tiem paredzētajā vietā. Minerālmēslus nelieto, jo tie piesārņos ūdeni.
- Dīķos ar dabisko ūdens pieplūdi (gruntsūdeņi, virsūdeņi), lai varētu stādīt ūdensaugus gar krasta līniju, jau izbūves procesā jāparedz un pareizi jāizveido gultne jeb plaukti augu stādījumiem. Krastu stādījumu zonas veido pietiekami lēzenas ar paredzamo ūdens dziļumu atbilstoši ūdensaugu un krasta augu prasībām. Vidēji tas ir no 30 centimetriem līdz 1 metram. Lai ūdensaugi labāk ieaugtu un būtu spēcīgi, var dīķa gultni ielabot ar auglīgu, organiskām vielām bagātu augsni, tomēr tas piesārņos ūdeni. Tāpēc ūdensaugus labāk stādīt smilšainā, grantainā vai mālainā pamatnē. Šādi stādīti augi barības vielas uzņems no ūdens, veicinot ūdens bioloģisko attīrīšanos.
- Ūdensaugi ir kā bioloģiskie ūdens attīrītāji, kas patērē fosforu un slāpekli, tāpēc uzskata, ka tiem vajadzētu aizņemt apmēram trešdaļu no ūdenstilpnes platības. Vislabāk ūdeni attīra niedres. Mana pieredze liecina, ka mākslīgajā dīķī labi jūtas augi, kas aug dabā, piemēram, cirvenes, niedres, kalmes, vilkvāles, doņi. Ļoti pieprasīta un pieticīga ir raibā kalme, kas dabiskos dīķos labi savairojas, un tāpēc ik pa laikam var nākties to ierobežot.
- Dabiskā dīķa krastus var nostiprināt ar mietu sienu, slīpos krastus izklāt ar akmeņiem, apakšā liekot ģeotekstilu. Šajās dīķu vietās parasti ūdensaugus nestāda. Gar dīķi vēlams atstāt pļautas vai smilšainas peldvietas ar lēzeniem krastiem. Lielākoties ar laiku pašas no sevis šeit savairojas cirvenes, grīšļi, dižmeldri, vilkvāles, niedres un abinieku sūrenes, ko var nākties ierobežot, lai savvaļnieki nepārņemtu stādītos augus. Piemēram, vilkvāles gada laikā izplešas apmēram metru uz visām pusēm.
- Krasta zonā, kur svārstās ūdens līmenis, labi aug purenes, Sibīrijas īrisi, vīgriezes un baldriāns. Man ir laba pieredze arī ar ložņājošo pļavu zelteni, kas ātri vairojas un ļoti skaisti noklāj krastus. Dīķim pārplūstot, nenoslīks arī parastie miežabrāļi, ligulārijas, krastkaņepes, vīgriezes un vējmietiņi.
- Lai dīķis maksimāli ilgi neaizaugtu, jārūpējas par to, lai tajā nenokļūst organiskās vielas (lapas, pļautā zāle un mēslojums), kā arī jāgādā par dīķa gultni un krastu, regulāri to attīrot no atmirušajiem ūdensaugiem un to daļām.
- Aizaugušos dīķos labi palīgi ir amūri, taču jārēķinās, ka tie var apēst augus. Kad pusotra hektāra lielā dīķī ielaidu divus amūrus, pēc trim gadiem tajā vairs nebija ūdenszāļu. Pat vilkvāles neauga, bet krastā augošie īrisi un grīšļi, kas noliecās virs ūdens, bija kā nopļauti.
Kur nopirkt augus dīķim?
- Stādaudzētavā Blīdene un Mārupes stādu centrā.
- Stādaudzētavā Dimzas.
- Stādaudzētavā Sakstagals.
