Audzējam veselīgos mikrozaļumus! Kā to darīt un kuri zaļumi visgaršīgākie?

Skrīveru bioloģiskā saimniecība Ragāres Jāņa Vaivara saimniekošanas laikā ieguvusi vairākus laureātu nosaukumus – Bioloģiskā lauku saimniecība, Senču aicinājums, Veselīgas pārtikas ražotājs –, taču viņš ar dzīvesbiedri Elīnu vēl arvien sauc sevi par amatieriem, jo strādā ar daudzām kultūrām un uzskata, ka visu mācēt nevar nekad. Bet sestdienās Jāni parasti var sastapt Kalnciema kvartālā un pajautāt to, kas palicis neskaidrs, pie viena atrodot, ko nogaršot šoreiz.

Pamēģināt var ikviens

Mikrozaļumiem nav nepieciešamas tā sauktās augu lampas, pietiek arī ar LED gaismu, bet tai gan jābūt spilgtai. Ļoti noderīgi lampām būs taimerīši, lai var iestatīt izgaismošanu, kad ērtāk un kad elektrība lētāka. Nevajag neko sarežģītu – būvmateriālu veikalos mehāniskos taimerus var atrast par dažiem eiro. Tātad – nepieciešama gaisma, siltums, ūdens un sēklas, daudz sēklu.

Pirmais, ar ko varētu sākt, ir redīsi, jo ar tiem iespējas kļūdīties ir mazākas un arī sēklas ir lētākas, bet rezultāts – ļoti garšīgs. Arī ar kressalātiem nekļūdīsies, taču prieciņš būs maziņš, redīsiem raža ir lielāka. Protams, jārēķinās, ka mācību process ir dārgs, arī pats pirmajā reizē nokāvu daudz materiāla. Bet, ja izdosies, tad jau katram interesentam atvērsies sava plašāka mikrozaļumu pasaule.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Slavenības

«Traki. Tā notiek pirmo reizi.» Račs pēkšņi paziņo ka «bet bet» koncerts šodien Ventspilī nenotiks

Aiva Kanepone

Kino

Juris Žagars: Milzīgā māja, ko gadiem esmu būvējis, palikusi tukša

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Dīgsti vai mikrozaļumi?

• Dīgsti ir pāris milimetru gari asniņi, un tos lieto uzturā ar visu sēklu, bet mikrozaļumus nogriež un ēd bez sēklas, kad tie izstiepušies vismaz piecu centimetru garumā.
• Dīgstus iegūst, sēklas diedzējot traukā bez augsnes, tās regulāri noskalojot ar ūdeni, bet mikrozaļumu audzēšanai vajadzīgas sēklas, augsne, gaisma, ūdens. Tas ir svarīgi – sākot ko tādu darīt, svarīgi izdomāt, kā augus laistīs. Tie veselīgāk aug, ja tos laista no apakšas un paši zaļumi tiek uzturēti sausi.
Raksts turpinās pēc reklāmas

Kas Ragārēs pārbaudīts? 

• Sēklu vajag daudz – katrs mazais dīgstiņš ir viena sēkla. Ik nedēļu apēšanai izaudzējam tikpat, cik pa visu gadu sasējam visās siltumnīcās un laukos kopā, tāpēc vajadzīgi lielāki iepakojumi un labas kvalitātes sēklas – mikrozaļumu audzēšanā dīgstība ir daudz svarīgāka nekā uz lauka. Mēs sēklas pārsvarā pērkam no Vācijas. Lai gan mums ir mazražošana, vienalga pērkam lielajos maisos un kastēs. Katru nedēļu izmantojam padsmit veidu sēklas. Atsevišķas sēklas pāris stundu iepriekš tiek briedinātas. Saulespuķu sēklas mērcē ne ilgāk kā sešas stundas, zirņus – apmēram astoņas, jo, noturot ūdenī pārāk ilgi, tās zaudē svarīgās organiskās vielas.
• Telpa, kurā aug mikrozaļumi, nedrīkst būt mitra un nevēdināta. Gaisam jābūt sausam. Optimāli ir plus 20 grādu, bet, ja redzu, ka sēkla grib pārgatavoties, samazinu temperatūru līdz plus 18 grādiem. Ja gribu, lai viss notiek ātrāk, tad noregulēju uz plus 22 grādiem. Kopumā vajadzīga istabas temperatūra. 
• Jāizvēlas piemēroti trauciņi, kuros tiks audzēti zaļumi. Mēs esam izvēlējušies plāksnes, izmantojamas arī citām vajadzībām. Ja izmanto plastmasas kastes, būtu vēlams lietot tādas, kas paredzētas pārtikai. Mēs plāksnēs liekam kūdru kopā ar slieku humusu, pirms tam kastīti katru reizi izmazgājot. Kad mikrozaļumus nogriežam, atlikušo mantu izmantojam tepat saimniecībā mēslojumam. Otrreiz tajā pašā augsnē mikrozaļumu sēklas nesēj, jo no iepriekšējās reizes tajā var būt savairojušies nevēlami mikroorganismi, sēnes, toksīni.
• Zemi sēklām virsū neberam, sēklas uzberam pa virsu, tad apsmidzinām no augšas un liekam virsū smagumu, tā var būt arī cita plāksne – šai stadijā tās var likt citu virs citas. Smagums vajadzīgs, lai sēklas saprastu, ka nu ir jāaug. Katru dienu viegli apsmidzina no augšas un pārskata, kā izskatās sēklas. Pēc pāris dienām smagums jānoņem, lai sēklas beidzot tiek pie gaismas un zaļumi sāk aktīvi augt. Tiklīdz smagumu noņem, dažās stundās viss mainās – no dzeltena kļūst košs. Tad no augšas vairs nelaistām, tikai no apakšas – tas palīdz nesapelēt.
• Mikrozaļumi ēšanai gatavi tad, kad galā tiem izplaukušas lapiņas. Visus mikrozaļumus griežam vienreiz. Daudzkārt griežam vienīgi kreses, teorētiski arī skābenes un romiešu salāti varētu ataugt vēlreiz.

Izmēģini dažādību

• No zirņiem aug izcili mikrozaļumi, kuru garša ir līdzīga svaigiem zaļajiem zirnīšiem.
• Saulespuķu mikrozaļumiem ir pikants aromāts, tie ir kraukšķīgi, saldi.
• Brokoļu lapiņu garša ir izteikti asa un piparota.
• Redīsu lapiņās paslēptās labās vielas ziemā labvēlīgi iedarbojas uz matu, nagu un ādas veselību.
• Kolrābju mikrozaļumiem ir rāceņiem vai saldiem brokoļiem līdzīga garša, bet rukola mikrozaļumu veidā ir maigāka nekā klasiski dārzā izaugusī.
• Kopumā var teikt, ka maigāka garša ir saulespuķēm, kāpostiem, brokoļiem, kolrābjiem, cukurzirņiem, amarantam, bietēm, bet asāka garša ir sinepēm, kressalātiem, redīsiem, rukolai. Un viss kopā – izcila labo vielu kombinācija!  

Raksts tapis projekta KOPĀ ZAĻĀK ietvaros ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.