8. jūnijs – Vasarsvētki. Kāpēc šodien nedrīkst ēst gaļu?

Latviešu Vasarsvētku tradīcijās savijušās gan senču paražas un ticējumi, gan kristīgo svētku nozīme. Šajā dienā veiktie rituāli tika veikti ar cerību, ka tie nesīs svētību mājām, veselību cilvēkiem un lopiem, kā arī sargās ražu un mājas mieru. Neiztrūkstoša tradīcija ir arī nākotnes zīlēšana un laika vērošana, lai paredzētu gaidāmos laikapstākļus un ražu.

• Vasarvētkos priekš saules lēkšanas vajag aiziet uz avotu nomazgāt avota ūdenī muti un tad iemest sudraba jeb vara naudu. Uz māju ejot nedrīkst atpakaļ avota izņems; tas arī licēju apprecēs.
• Vasarsvētkos jāiet baznīcā, tad esot svētība.
• Vasarsvētku rītā agri jāiet uz upi mazgāties, kas tek pret rītiem, lai nekad neaizgulētos un nenāktu miegs.
• Vasarsvētkos nedrīkst ēst gaļu, jo tad lopi sprāgstot.
• Vasarsvētku naktī vīri ved zirgus pieguļā un ugunskurā liek ziedojumu Pieguļas mātei –  olu, alu, brandvīnu, pienu, sieru, gaļu, taukus un pantogu. Tad ēd paši. Kas vakarā paliek pāri, to apēd rītā. Tādā kārtā zirgi tiekot sargāti no vilkiem un slimībām. Kas šai pieguļā neņem dalību, tam ar zirgiem klājas slikti. 
• Vasarsvētkos ar meijām pušķo istabas.
• Kas Vasarsvētku meijas velk gar zemi, tad dabon kašķi.
• Vasarsvētkos baznīca izpušķota bērziņiem. Nocērt kādu zaru no tiem un noliek siena šķūnī, tad peles negrauzīs sienu.
• Vasarsvētku meijas jāliek šķūnī zem siena, tad siens nepelē.
• Ja pērkons rūc pirms Vasarsvētkiem, tad būs auglīga vasara.

Avots: No profesora Pētera Šmita krājumiem Latviešu tautas ticējumi