• 15 neparasti jautājumi par dzīvniekiem. Kas tā par kabatiņu kaķa auss stūrī?

    Daba un dzīvnieki
    Zane Piļka- Karaļeviča
    20. septembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Rita_Kochmarjova / Shutterstock
    Šie jautājumi aptver visdažādākās jomas – no literatūrai un kino līdz logotipiem un zosādai. Kas tos visus vieno? Dzīvnieku pasaule! Ja izbaudi iespēju uzzināt ko jaunu un neparasti fakti tev sagādā prieku, šis ir tev!
    1. Kāds dzīvnieks ir attēlots pārlūkprogrammas Firefox logotipā? 
      Pārlūkprogrammas Firefox nosaukums nav saistīts ar lapsu, jo Firefox angļu valodā nozīmē sarkanā panda – pandu dzimtas dzīvnieks, kas ir nedaudz lielāks par kaķi. Tautā viņu mēdz dēvēt par ugunslapsu. Tomēr pārlūkprogrammas logotipā attēlota nevis panda, bet lapsa, jo dizainers uzskatīja par neiespējamu iemiesot atpazīstamo sarkanās pandas tēlu mazā formā. 
    2. Kuras šķirnes suņi karalienes Viktorijas ieviestās modes dēļ izmēros samazinājās teju uz pusi?
      Pomerānijas špici sākotnēji izmēros bija daudz lielāki. Šīs šķirnes suni 1888. gadā no ceļojuma pa Itāliju atveda karaliene Viktorija, turklāt tas bija neliela izmēra eksemplārs. Sunīti viņa nosauca par Marko, un tas kļuva par karalienes uzticamo mīluli. Tajā pašā gadā karaliene Florencē nopirka vēl trīs Pomerānijas špicus. Viņa nodibināja Pomerānijas špicu audzētavu. Un, tā kā viņai patika mazais Marko, britu audzētāji selekcionēja arvien mazākus špicus, izveidojot šķirni, kādu to pazīst mūsdienās. Viktorijas dzīves laikā Pomerānijas špicu vidējais izmērs samazinājās aptuveni uz pusi.
    3. Kas tā par kabatiņu kaķa auss stūrī?
      Šāda ādas kroka ārējās auss lejasdaļā ir ne tikai kaķiem, bet arī daudziem citiem dzīvniekiem – lapsām, daudzām suņu šķirnēm, vilkiem, sikspārņiem u. c. Šai anatomiskajai īpatnībai ir savs nosaukums – Henrija kabata. Joprojām nav skaidras atbildes, kādam mērķim šī kabatiņa kalpo. Viena no hipotēzēm vēsta, ka šai ādas atverītei ir liela nozīme skaņas avota uztveršanai un trokšņa attīrī­šanai. Citi savukārt ir pārliecināti, ka šī kabatiņa veicina ausu veiklāku grozīšanu, kas arī nepieciešama skaņas uztveršanai. 
    4. Kāpēc Āfrikas vatusi govīm ir tik milzīgi ragi?
      Āfrikā audzēto vatusi govju šķirne tik tiešām izceļas ar milzīgiem ragiem – attālums starp to galiem var sasniegt 2,5 metrus. Arī to svars ir iespaidīgs – ap 40 kilogramu. Taču tik milzīgi ragi šīm govīm nav vajadzīgi tikai skaistuma pēc. No iekšpuses tos caurauž asinsvadu tīkls. Caur ragiem cirkulējošās asinis tiek atdzesētas ar gaisa straumēm un, atgriežoties ķermenī, pazemina tā temperatūru. Tas nozīmē, ka ragi ļauj govīm izdzīvot svelmainajā saulē. Vērsis, vārdā Lurčs, ir iekļauts Ginesa rekordu grāmatā: katrs tā rags svēra 50 kg un apkārtmērs bija 92 cm.
    5. Kāpēc grūti veidot filmas ainas ar dusmīgiem suņiem?
      Suns var luncināt asti dažādu emociju iespaidā, tomēr visbiežāk tas tiek uztverts kā draudzīguma zīme. Filmu veidotājiem šo problēmu grūti risināt ainās, kur sunim jāizskatās biedējošam, jo filmēšanas laukumā, daudzu cilvēku ielenkumā un gaidot uzslavas un kārumus, suņi astes gandrīz nekad nenolaiž. Šausmu filmas Kudžo filmēšanas laikā astes tika piesietas pie filmā iesaistīto sanbernāru pakaļkājām. Mūsdienīgās filmās astes luncināšana tiek noņemta, izmantojot datorgrafiku. Tā tas, piemēram, bija ar haskijiem, kuri spēlēja vilkus filmā Nārnijas hronika: Lauva, Ragana un drēbju skapis.
    6. Kurā valstī bibliotēkā tiek turēti sikspārņi?
      Koimbras Universitātes (Portugāle) bibliotēkā mīt sikspārņi, kas naktīs medī kukaiņus, kuri posta grāmatas. Plauktus ar grāmatām strādnieki katru vakaru pārklāj ar lapām, bet no rīta novāc sikspārņu izkārnījumus. Līdzīga sadarbība pastāv arī vienā citā Portugāles bibliotēkā, kas atrodas Mafras pilī. 
    7. Kāpēc 18. gadsimtā angļi zoodārzā ieradās ar saviem suņiem un kaķiem?
      1235. gadā karalis Henrijs II kāzu dāvanā no Svētās Romas imperatora saņēma trīs lauvas, kuras ievietoja Tauerā. Drīz vien tur parādījās ar citi eksotiski dzīvnieki – leduslāči, ziloņi, hiēnas u. c. Sākotnēji šo neparasto zvēru dārzu izrādīja tikai karaliskajām personām, taču vēlāk zvērnīcu drīkstēja apmeklēt arī parastā publika. 18. gadsimtā ieeja tajā bija pusotrs penijs, taču varēja maksāt arī ar kaķi vai suni, lai pabarotu lauvas. 
    8. Kādu dzīvnieku savulaik fotogrāfi izmantoja kā gaismas mērītāju?
      Viens no mākslas fotogrāfijas pionieriem brits Oskars Gustavs Reilanders izdomāja izmantot savu kaķi, lai noteiktu studijas apgaismojumu, jo tolaik ekspozīcijas mērītājs vēl nebija izgudrots. Ja kaķa acu zīlītes kļuva līdzīgas šaurām spraudziņām, Reilanders uzstādīja īsu slēdža ātrumu, bet, ja tās paplašinājās vairāk nekā parasti, fotogrāfs pagarināja slēdža ātrumu. 
    9. Ko 19. gadsimtā nozīmēja toms un džerijs?
      Angļu rakstnieks Pīrss Īgans, kas bija pazīstams 19. gadsimta pirmajā pusē, izdeva eseju krājumu Dzīve Londonā. Tās varoņi bija zelta jaunatnes pārstāvji, kas izšķērdēja savu dzīvi izklaidēs, un galvenos varoņus sauca Toms un Džerijs. Pateicoties viņiem, radās slenga izteiciens toms un džerijs, kas nozīmē – kauties, dzert un radīt problēmas citiem. Pastāv uzskats, ka tieši šis fakts ietekmēja populārā animācijas seriāla varoņu vārdu izvēli, taču tas nav precīzi zināms.
    10. Kurā brāļu Grimmu pasakā visi nomirst?
      Brāļiem Grimmiem ir pasaka Par vistiņas nāvi, kurā visi dzīvnieku varoņi mirst. Darbība sākas ar to, ka vistiņa aizrijās ar riekstu, bet gailītis skrēja pēc ūdens un bija spiests veikt dažādus uzdevumus. Kad gailis atgriezās ar ūdeni, vista jau bija beigta. Tad peles uzbūvēja ratus, lai viņu apglabātu, bet, braucot pakaļ vistiņai, pa ceļam savāca daudz meža dzīvnieku. Rezultātā, šķērsojot strautu, viņi visi noslīka. Gailītis savukārt nomira no bēdām, sēžot uz vistiņas kapa. Tāda, lūk, pasaciņa…
    11. Kāds dzīvnieks sākotnēji bija Rafaēla gleznā Dāma ar vienradzi?
      Rafaēla gleznas Dāma ar vienradzi rentgena uzņēmums parādīja, ka pats meistars attēlojis sievieti no jostasvietas uz augšu, ainavu un debesis. Tad kāds cits mākslinieks pabeidza sienu, kolonnas, sievietes rokas un suni. 
      Pēc dažām desmitgadēm suns tika pārvērsts par mazu vienradzi. Vēl vēlāk vienradža vietā bija attēlots ritenis un palmas zars, Svētās Katrīnas no Aleksandrijas atribūti, bet sieviete bija tērpta apmetnī. Tagad Borgēzes galerijā Romā izstādīta versija ar vienradzi, jo restaurēt gleznu līdz sunim jau ir ļoti sarežģīti. 
    12. Kāpēc cilvēkiem suņa purns šķiet daudz mīlīgāks par vilka fizionomiju? 
      Vilku un suņu mīmikas muskuļi ir ļoti līdzīgi, taču viens no tiem, kas atbild par uzacu augšējās daļas pacelšanu, suņiem ir daudz attīstītāks. Paceļot uzacis, suņu acis kļūst lielākas, gluži kā bērnam, kas cilvēkiem ļoti patīk. Turklāt šī kustība imitē arī satraukta cilvēka sejas mīmiku, izraisot vēlmi parūpēties par savu četrkājaino draugu.
    13. Kuras slavenas filmas ainā nejauši parādījās kaķis? 
      Leģendārās mafijas sāgas Krusttēvs sākuma ainā Vito Korleone pieņem apmeklētāju, glaudot kaķi, kas nebija scenārijā. Filmas režisors Frānsiss Fords Kopola viņu nejauši atrada uzņemšanas laukumā un, neko nepaskaidrojot, pirms ainas filmēšanas nosēdināja viņu blakus aktierim Marlonam Brando. Montāžas laikā Brando replikas bija jāieraksta no jauna, jo kaķa murrāšana bija pārāk skaļa. Kritiķi šo gājienu interpretēja tā, ka aiz Korleones ārējās labvēlības slēpjas asi nagi.
    14. Kāpēc labradoriem ir tendence uz aptaukošanos?
      Labradoriem bieži ir liekais svars, un to saimnieki zina, ka mīluļus ēšanas ziņā nākas ļoti kontrolēt, viņi paši nerim­sies. Ģenētisko analīžu laikā tika konstatēts, ka katram ceturtajam labradoram ir īpašs POMC gēna variants, un vidēji šādi indivīdi ir gandrīz par diviem kilogramiem smagāki nekā viņu sugas brāļi. Tajā pašā laikā suņi, kuriem ir šis gēna variants, labāk darbojas apmācībā, kur ēdiens ir balva.
    15. Kāda ir zosādas funkcija?
      Reflekss, kas izraisa zosādas parādīšanos, mantots no dzīvniekiem. Matu folikulu muskuļi saraujas un paceļ matiņus – rezultātā dzīvnieka kažoks paceļas stāvus. Aukstā laikā tas palīdz labāk saglabāt ķermeņa siltumu, bet, reaģējot uz briesmām, tas dzīvnieku padara masīvāku un biedējošāku. Cilvēkam evolūcijas procesā uz ķermeņa palicis maz apmatojuma, un šim refleksam nav praktiskas nozīmes. 

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē