Rīga +19°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vītolu (Salix) ģints ir ļoti plaša. Latvijā vien savvaļā aug ap 20 vītolu sugu, Eiropā ap 70, bet pasaulē vairāk nekā 300. Lielākā daļa vītolu sugu ir krūmi, kurus sauc par kārkliem, bet lielāka auguma kokveidīgās sugas dēvē par vītoliem. Iecienīti ir uz augstcelma potētie nokarenie vītoli, kas vienmēr paliks miniatūri kociņi potcelma augstumā. Taču daudzu citu vītolu vislielākais pluss ir to ātraudzība, tāpēc tos var izmantot, ja ātri vajag kaut ko aizsegt, – saspraud tik viciņas zemē, un neliels dzīvžogs būs gatavs jau nākamajā gadā.
Par kārkliem reizēm runājam nicīgi, taču nepelnīti – tie ir skaisti. Turklāt agri – jau martā, aprīlī – zied. Tas ir pirmais nektāraugs, pie kā lido bites. Kārkli vienmēr ir auguši Latvijas sētās arī kā barība kazām un citiem lopiem. Jau senatnē cilvēki bija ievērojuši, ka kārklu miza palīdz pret galvassāpēm un paaugstinātu temperatūru. Tagad jau mēs zinām, ka tur vainīga acetilsalicilskābe – aspirīna darbīgā viela.
14 skaistas pūpolkoku šķirnes
- Visagrāk ziedošais vītols, kas priecē ar skaistiem pūpoliem no marta līdz maijam, ir pūpolvītols (Salix caprea) jeb blīgzna.
- Pūpolvītols (Salix caprea) ‘Pendula’. Ļoti populāra nokarenā šķirne. Augstums 1,5–2 m atkarībā no potējuma augstuma.
- Pūpolvītols (Salix caprea) ‘Kilmarnock’. Augstums 1,5–2 m atkarībā no potcelma augstuma, veido plašu lietussarga formas vainagu.
- Visiecienītākais skaisto pūpolu dēļ ir smaillapu vītols (Salix acutifolia). Izaug Līdz 4 m augsts krūms ar tieviem, lokaniem, sarkanbrūniem zariem un šaurām, smalkām, spīdīgām lapām.
- Matsudanas vītols (Salix matsudana) ‘Tortuosa’. Izaug 6 m augsts un 4 m plats. Veido stāvus, spirālē sagrieztus dzinumus. Pūpoli ir neizteiksmīgi, bet lokano, dekoratīvo zaru dēļ to iecienījuši floristi. Ļoti ātri aug.
- Trauslais vītols (Salix fragilis) ‘Bullata’. Izaug 6–8 m augsts. Ieapaļš, it kā apcirpts vainags. Skaists, zaļš lapojums, bet pūpoli neizteiksmīgi.
- Udas kārkls (Salix udensis) ‘Sekka’. Izaug 3–5 m augsts un 2–3 m plats. Izceļas ar īpatniem, plakaniem dzinumiem.
- Smalkirbuļu vītols (Salix gracilistyla) ‘Mount Aso’. Februārī, martā pūpoli rozā krāsā. Vasarā lapas zaļas ar sudrabainu apakšpusi. Jo vairāk mitruma, jo lapotne veidojas blīvāka un kuplāka.
- Smalkirbuļu kārkls (Salix gracilistyla) ‘Melanostachys’. Izaug līdz 1,5 m augsts. Melni pūpoli, kas vēlāk kļūst sarkani, bet ziedputekšņu laikā ir zeltaini. Lai būtu pūpoli, katru gadu pēc ziedēšanas jāsaīsina līdz 30 cm augstumam.
- Purpura kārkls (Salix purpurea) ‘Nana’. 0,8–1 m augsts, stāvs, blīvs krūms ar smalkiem zariņiem un pelēkzaļām lapām. Lai gan pūpoli neizteiksmīgi, krūms ar tiem izskatās dekoratīvi.
- Baltais vītols (Salix alba) ‘Vitellina’. Augstums 8–10 m, platums 4 m. Ziemā dzeltenoranži dzinumi.
- Nokarenais zeltzaru vītols (Salix x sepulcralis) ‘Chrysocoma’. Izaug 8–10 m augsts un 4 m plats. Vainags nokarens, izteikti dzelteni, tievi, līdz 1 m gari dzinumi. Uzņēmīgs pret sēnīšu slimībām.
- Nokarenais zeltzaru vītols (Salix x sepulcralis) ‘Erythroflexuosa’. Izaug 1,5–1,7 m augsts. Izlocīti oranži dzinumi. Šķirne uzņēmīga pret sēnīšu slimībām.
- Gludmalu kārkls (Salix integra) ‘Hakuro Nishiki’. Viena no dekoratīvākajām un iecienītākajām vītolu šķirnēm. 1,5–2,5 m augsts un 1,5 m plats. Ļoti skaists lapojums – jaunās lapiņas zaru galos ir gaiši rozīgas, vēlāk baltraibas. Lai iegūtu baltraibo krāsu, katru gadu jāapgriež zari. Griež trešdaļu vai pat pusi no zaru garuma pavasarī un vasaras vidū. Pusēnā lapas nebūs tik raibas kā saulainā vietā.
Kā vītolus audzēt, lai tiktu pie pūpoliem?
- Vislabāk stādīt pusēnā. Tie ir ēncietīgi, tomēr labāk tiem patīk saulīte.
- Ja ir laba dārza zeme, stādot ar īpašu ielabošanu nevajag pūlēties, jo vītoli nav prasīgi. Tie augs gan nabadzīgā, gan trūdvielām bagātā augsnē. Tikai vēlams, lai tā būtu labi drenēta. Tiem patiks mitra, bet ne ilgstoši slapja vieta.
- Pavasarī pēc ziedēšanas un apgriešanas mēslo ar komplekso mēslojumu.
- Ja gribam iegūt pūpolus, jāņem vērā, ka tie veidojas uz pēdējā gada dzinumiem. Ja pavasara beigās apgriež, vītoli izdzīs jaunus dzinumus, uz kuriem veidosies pūpoli, kas mūs iepriecinās nākamajā pavasarī. Ilgstoši neapgriežot, vītols ātri noveco. Īpaši svarīgi apgriezt nokarenas formas vītolus.
- Apgriešanas biežums atkarīgs no sugas. Piemēram, Matsudanas vītolu ‘Tortuosa’ var apgriezt tikai ik pēc 6–8 gadiem, citiem atjaunojošā griešana jāveic biežāk.
- Ja gribas vītolus pavairot, dārzā var iestādīt vāzē ieliktos pūpolu zarus, kas tur jau paguvuši izdzīt saknes. Jau pēc mēneša viciņu vairs nevarēs izraut no zemes, jo tā būs ieaugusies. Vāzē saknes veido vairums vītolu sugu. Piemēram, baltā vītola (Salix alba) šķirne ‘Sericea’, ko tautā dēvē par sudrabvītolu. Arī trauslais vītols (Salix fragilis) un smilšu vītols (Salix daphnoides), kas veido skaistus pūpolus un bieži sastopams kāpu zonā. Taču ir arī vītolu sugas, piemēram, pūpolvītoli (Salix caprea), kuru koksnainie spraudeņi apsakņojas gausi. Tos pavairo vēlāk, vasaras vidū, ar zāļveida spraudeņiem.
Kur nopirkt stādus?
Stādu piedāvājums ir ļoti plašs. Atrast iekāroto šķirni un tuvāko stādaudzētavu var, ieskatoties latvijasstadi.lv.
