Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Otrdien Ministru kabinetā (MK) apstiprināti grozījumi noteikumos, kas nosaka vērtēšanas pieeju izmaiņas gan pamata, gan vispārējās vidējās izglītības posmā.
Kā skaidro IZM, izmaiņas noteikumos veiktas, jo līdz šim spēkā esošie noteikumi nenoteica izvērstu mācību snieguma vērtēšanas sistēmiskuma principa skaidrojumu, tāpēc izveidotajās situācija, kad esošie teorētiskie vērtēšanas principi nesaskan ar praktiskiem paņēmieniem, kas tiek īstenoti skolās.
Pilnveidotā izglītības satura mērķis ir attīstīt skolēna prasmi kompleksi lietot zināšanas un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās.
IZM norāda, ka atbilstoši šim mērķim tiek pilnveidoti skolēna snieguma vērtēšanas kritēriji – izziņas darbības līmenis, atbalsta nepieciešamība, lietošana tipveidā vai nepazīstamā situācijā.
IZM uzsver, ka nozīmīgi ir nodrošināt skolēniem vienotu vērtēšanas pieeju pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē. 1.-3. klasē vērtējums tiek izteikts apguves līmeņos, savukārt 4.-12. klasēs – desmit baļļu skalā, kuru izmantojot ir iespējams noteikt detalizētāku skolēna sniegumu.
Izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā vērtēšanas kārtību, ņemot vērā galvenos vērtēšanas pamatprincipus – sistemātiskumu, atklātību un skaidrību, metodisko daudzveidību, iekļaušanu, objektivitāti un vērtējuma obligātumu.
Izglītības iestādei ir tiesības izstrādāt kārtību, kā tā vērtē skolēnu ieradumus un attieksmes, piemēram, centīgumu mācību procesā vai spēju sniegt atbalstu citiem skolēniem mācību procesā.
Apstiprinātie noteikumi paredz četrus vērtēšanas veidus – formatīvā vērtēšana, diagnosticējošā vērtēšana, monitoringa vērtēšana un summatīvā vērtēšana.
Formatīvā vērtēšana ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
Šis vērtējums neietekmē semestra vai mācību gada noslēguma vērtējumu. Formatīvo vērtējumu ir iespējams dokumentēt dažādos veidos – ar punktiem, procentiem, ieskaitīts/neieskaitīts.
Diagnosticējošā vērtēšana palīdz skolotājam izvērtēt skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses, un tā paredzēta izmantošanai mācību satura apguves procesā, lai izvērtētu nepieciešamo atbalstu.
Monitoringa vērtēšana ir sistemātiska zināšanu un prasmju novērtēšana pirmsskolas, 3.klases un 6.klases vecuma posmos, kuras mērķis ir novērtēt kopējo izglītojamo zināšanu un prasmju līmeni, lai, atbilstoši iegūtajiem rezultātiem, izvērtētu nepieciešamības metodiskā atbalsta sniegšanā pedagogiem vai izvērtētu mācību satura pilnveides iespējas vai atbalsta materiālu izstrādi skolēnu vajadzībām.
Summatīvā vērtēšana tiek organizēta mācīšanās posma, piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes, noslēgumā, lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu. Skolēna sniegums tiek atspoguļots, izmantojot 1.-3. klases apguves līmeņus, bet 4.-12. klasē – desmit baļļu skalu.
Lai vērtēšanas pieejas maiņa notiktu veiksmīgi, IZM plāno dažādus atbalsta pasākumus – pedagogu profesionālās pilnveides pasākumi, metodiskais atbalsts, izglītības iestāžu vadības komandu konsultācijas un vērtēšanas sistēmas pilnveides risinājumu attīstība sadarbībā ar skolvadības programmām.
