Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kaut arī vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka paši jebkurā situācijā cenšas izprast sarunu biedra skatupunktu – pat ja tam ir pretējs viedoklis, 47% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka sarunu kultūra Latvijā varētu būt cieņpilnāka. Reizēm atšķirīgi uzskati un viedokļi netiek pieņemti vai pat uzklausīti.
Vairāk nekā trešdaļai jeb 38% respondentu situācija, šķiet, vēl drūmāka, paužot, ka Latvijā ir neiecietīga vide, jo atšķirīgu viedokļu paudēji tiek bieži kritizēti, apvainoti un pat aizskarti.
Gandrīz divas trešdaļas jeb 63% respondentu pēdējā gada laikā ir novērojuši necienīgu attieksmi pret citiem cilvēkiem atšķirīgu uzskatu vai uzvedības dēļ, un no tiem 71% pamanījuši necienīgu attieksmi pret sociālajos tīklos paustu viedokli, tostarp apvainojumus vai vārdiskus uzbrukumus.
«Klausīšanās un iedziļināšanās sarunu biedra teiktajā ir tikpat būtiska kā sava viedokļa paušana. Lai mūsu sarunu kultūra veidotos cieņpilnāka, ir jāmācās nenoniecināt un uzklausīt sarunu biedru, pat ja otra teiktais krasi iezīmē atšķirības uzskatos,» aicina Ieva Morica, Sarunu festivāla LAMPA direktore.
«Par to bieži vien liecina cilvēku tendence «izlādēt» savas negācijas sociālajos tīklos vai, tieši pretēji, izvairīties no sarunām, piemēram, par politiku, jo viss tiek mālēts vai nu melns, vai balts. Īsta saruna nenotiek «autopilotā», tādēļ ir svarīgi neļauties impulsam atbildēt, nemaz nedzirdot otra teikto, dot sev laiku apdomāties jebkurā sarunā un būt atvērtam uzklausīt citus.»
Dažkārt sarunas karstumā cilvēki neļauj paši sev apdomāties, pirms kaut ko atbild.
Aptaujas dati liecina, ka pēdējā gada laikā pārāk steidzīga atbilde novedusi pie pārpratumiem vai nesaprašanās 58% Latvijas iedzīvotāju, un teju katrs piektais bieži piedzīvo situāciju, kad, pārdomājot pateikto, gribētos, kaut tas būtu izskanējis citiem vārdiem.
Aptaujas rezultāti arī rāda, ka 70% Latvijas iedzīvotāju ir tādas sarunu tēmas, no kurām viņi labprātāk izvairītos. Vismazāk cilvēkiem patīk runāt par politiku, karu Ukrainā un personīgajiem finanšu līdzekļiem, piemēram, savu atalgojumu. Skaidrojot iemeslus, visbiežāk respondenti ir minējuši, ka neuzskata šādas sarunas par vajadzīgām, nevēlas iesaistīties strīdos vai arī tēma ir pārāk personīga.
Kāpēc tad vispār sarunāties, ja aina rādās tik drūma? Latvijas iedzīvotāji vislabprātāk iesaistās sarunās, lai uzzinātu ko jaunu (60%), justos uzklausīti un saprasti (53%) vai noskaidrotu citu cilvēku domas un pieredzi (52%).
