Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Raksts no žurnāla Ieva arhīva
Ar melnām skropstu tušas tērcītēm uz vaigiem un niknumā sakniebtām lūpām draudzene zvēr, ka nekad vairs neuzticēsies viņiem – tiem sasodītajiem maitām. Bet es, lai jau tāpat eksplozīvo situāciju vēl vairāk nesakaitētu, izmantoju izdevību paklusēt un neuzdodu to vienu būtisko jautājumu: bet kāpēc tu pati vienmēr uzķeries uz tādiem dāmu siržu žonglieriem? Godīgi sakot, cik vien draudzeni pazīstu, viņa vienmēr ir bijusi kā tāds magnēts sliktajiem puišiem. Un scenārijs allaž tas pats – aplidošanas laikā viss ir rožaini, taču pēc tam vīrieši veic nu tik necienīgus manevrus, ka, pat klausoties par tiem, šķērma dūša metas. Likumsakarīgi rodas jautājums – kāpēc dažām sievietēm tā neveicas atrast sakarīgu partneri?
Ģimenes modeļa rekonstrukcija
Lai arī cik banāli izklausītos, būvēt attiecības ikviens no mums mācās ģimenē. Jau bērnībā neapzināti kopējam paraugus, kādus mums nodod pieaugušie. Un, protams, pieaugot arī kādu no šiem modeļiem neapzināti rekonstruējam. Mūsu smadzenes automātiski atpazīst mums zināmas lietas, arī pazīstamus attiecību musturus – pat tad, ja sieviete pārliecinoši apgalvo, ka viņai riebjas konkrēta tipa vīrieši un toksiskas attiecības, tās neapzināti tomēr var vilināt, jo viņa zina, kā tādās attiecībās jāuzvedas. To pašu principu izcili izmanto mārketinga speciālisti, daudz naudas ieguldot zīmolu atpazīstamības reklāmās. Ir pierādīts – ja uz plaukta atrodas seši dažādi produkti, no kuriem viens tev ir pazīstams, bet pieci – ne, arī tad, ja pazīstamais tev ne visai iet pie sirds, visticamāk, tu automātiski pieņemsi lēmumu nopirkt tieši to. Līdzīgi notiek attiecībās. Uzbur, piemēram, ballītes ainiņu, kur satiekas sveši cilvēki, – tevi teju magnētiski pievilks tie pretējā dzimuma pārstāvji, kuru uzvedībā, žestos, vārdos un pusvārdos atpazīsti ko tādu, ko jau iepriekš esi redzējusi un iepazinusi.
Smadzenes uz pazīstamo bioķīmiski reaģē ar patiku, un tas notiek ātri, reizēm pietiek vien ar 10–15 minūšu komunikāciju.
Ja regulāri nonāc situācijās, kad vīrietis tevi pieviļ vai arī jums veidojas disfunkcionālas attiecības, bieži vien tas izskaidrojams ar attiecībām, kādas tavā bērnībā ģimenē. Tu vari kopēt gan tiešo pieredzi – reālās attiecības (piemēram, ja tētis mammu pievīlis vai bijis vardarbīgs), gan arī netiešo – kopējot sev svarīga un tuva cilvēka, teiksim, mammas vai vecmammas, attieksmi «Piesargies, nevienam vīrietim nedrīkst uzticēties, tev nodarīs pāri!»
Var gadīties, ka vēlme saņemt mīlestību no neiespējamā vīrieša bieži vien arī ir kā atbalss no bērnības situācijām, kur mamma vai tētis bijuši skopi uz mīlestības izrādīšanu un došanu. Tad rodas izmisīga vajadzība panākt pretmīlestību tieši no konkrētā vīrieša un neviena cita, lai arī viņš kategoriski atsakās veidot attiecības («Nē, man vajag tieši viņu, un tad es beidzot būšu laimīga, tad es pierādīšu sev, ka esmu vērtīga, laba, forša!»). Reizēm sieviete ielec šādās attiecībās tādēļ, lai atgūtu sajūtu, ka viņa kaut ko spēj. Bērnībā bijusi nepārejoša bezspēcības izjūta – mazā meitene nespēja ietekmēt un mainīt neko no tā, ko dara pieaugušie. Taču tagad viņai šķiet: nu jau esmu pieaugusi, jūtos spēcīga, ķeršos klāt, lai visu mainītu un viss būtu citādi – es noteikti spēšu arī iegūt savu sapņu vīrieti! Diemžēl veids, kā to panākt, var būt arī destruktīvs un sekas – negatīvas. Ja atkārtoti esi vīlusies un izjutusi sāpes, ja esi uzkāpusi uz entajiem grābekļiem un dabūjusi smagus belzienus pa pieri, ir saprotami, ka veidojas milzīga piesardzība vai dusmas – «Viņi visi ir cūkas!» Tā ir aizsargreakcija, kas norāda, cik ļoti sieviete ir apdedzinājusies un cik lielas ir viņas bailes.
Lai veidotu veselīgas attiecības, vispirms ir jābūt labam kontaktam ar sevi un savām vajadzībām, nepieciešama izpratne, kas ir tavas vērtības un ko tu sagaidi no attiecībām. Bet, ja bērnībā bijusi nelāga attiecību pieredze, visticamāk, mazā meitene nav iemācījusies ieklausīties sevī un sev uzticēties, bet tas pieaugot traucēs uzticēties arī citiem.
«Botāniķi mani neinteresē!»
Nereti notiek tā – katra sevi cienoša sieviete ar racionālu prātu sarunā ar draudzeni spriež gudri un pareizi: tas vīrietis izturas necienīgi, un viņam manā dzīvē nav vietas! Tomēr viņu tik un tā turpina piesaistīt tieši nepareizie vīrieši. Tad sievietes mēdz teikt: esmu bezspēcīga, jo pret šo vīrieti jūtu eksplozīvu kaisli un galvu reibinošus emocionālos karuseļus! Turklāt intuitīvi viņa, iespējams, apjauš, ka agri vai vēlu attiecības kļūs katastrofālas. Pievilkšanās magnētisms var slēpties arī faktā, ka sievietei šķiet: ja man ar šo vīrieti viss sanāks, tas būs revanšs par visām iepriekšējām reizēm, kad attiecības neizdevās, un es pierādīšu sev un pasaulei, ka ar mani viss ir kārtībā! Ja nav sadziedētas brūces, ko atstājušas iepriekšējās nodevības un neveiksmes, diemžēl sievietei neapzināti joprojām būs īpaša oža uz tādiem mīlas dēku meklētājiem, un iekšēji viņa pat daļēji baidīsies no vīriešiem, uz kuriem var paļauties, jo kārtīgie un pareizie ir nepazīstamā, nezināmā teritorija. Tas ir līdzīgi kā situācijā, kad cilvēkam piedāvā labāku darbu – ar augstāku atalgojumu, interesantākiem pienākumiem, dažādām privilēģijām, bet viņu paralizē bailes no pārmaiņām. Vecais darbs jau sen līdz kaklam un pieriebies, bet vismaz pazīstams un drošs.
Ar attiecībām ir līdzīgi – process, kad sāk mainīties attiecību musturs un veids, kā izvēlies vīriešus, ar kuriem palikt un veidot attiecības, var šķist biedējošs.
Un tieši tāpēc – lai varētu uzbūvēt labas attiecības ar otru cilvēku, ir svarīgi atjaunot saikni arī ar sevi pašu. Protams, ir nepieciešama drosme, lai iepazītu pilnīgi cita tipa vīrieti, iespējams, tādu, kādus iepriekš nemaz neesi pamanījusi vai par kuriem pat esi vīpsnājusi un, piemēram, visiem skaļi deklarējusi: botāniķi mani neinteresē! Tas nenozīmē, ka jādodas uz randiņiem tikai ar garlaicīgiem vīriešiem un abiem visu mūžu kopīgi jāgarlaikojas. Bet pirms tam jau tu nezini, kāds īsti ir cilvēks, ar kuru iepazīsties, bieži vien kaisle ar lielu joni var parādīties arī vēlāk. Ir daudz stāstu, kā sievietes piedzīvo īstas atklāsmes, kad beidzot sāk ievērot arī citu tipāžu vīriešus, kam agrāk nepievērsa uzmanību, jo viņi atbilda nevis iedomātajam sliktā, bet tik ļoti pievilcīgā zēna tēlam.
Pamanīt sarkanos karodziņus
Iespējams, dabiskie iekšējie filtri, kas prātā atgādina: «Hei, šīs attiecības ir bīstamas, nekāp tajās iekšā!» – tev ir aizsērējuši un tu ignorē visus sarkanos brīdinājuma signālus. Labs instruments potenciālā partnera izvērtēšanai – pamani vai nepamani sarkanos brīdinājuma karodziņus. Skaidrs, ka randiņa laikā tu par tiem nedomā, bet kā ir pēc tam – kad esi atgriezusies mājās un tev ir laiks pasēdēt virtuvē, atcerēties un nesteidzīgi visu pārdomāt?
Kādi var būt brīdinājuma signāli? Piemēram, dēkaiņi mēdz bieži samelot, neizpildīt solījumus, slēpt informāciju.
Vēl viens bīstams signāls – ja vīrietis jau pašā attiecību sākumā ir ļoti kontrolējošs un uzskata, ka tikai viņa paša viedoklis ir vērā ņemams. Tas skaidri liecina, ka sievietes vajadzības tiks atstātas novārtā, un, ja vīrietis izdomās, ka grib citas attiecības, viņš par to pat nejutīsies neērti, jo ir pieradis, ka viņa vajadzības tiek respektētas kā vissvarīgākās, un nesapratīs, kāpēc sieviete rīko drāmas, raud un skandalē. Ir vīrieši, kuri jau pirmajās tikšanās reizēs mēdz atklāt visas kārtis, piemēram, paziņot: zini, esmu problēmu cilvēks, esmu alkoholiķis! Tā ir būtiska informācija, uz kuru nedrīkst pievērt acis un to ignorēt, sakot: tas nekas, mēs ar to kopīgi ar to tiksim galā, mūsu lielā mīlestība palīdzēs! Tā ir ilūzija, ka spēsi otru cilvēku pārveidot un attiecībās ar tevi mainīsies gan viņa ieradumi, gan atkarības. Šie un citi brīdinājuma signāli bieži vien spēcīgi redzami jau attiecību sākumposmā. Protams, ir vīrieši, kas prasmīgi noslēpj savas sliktās īpašības un trūkumus, bet daudzi tos diezgan atklāti parāda jau sarunas pirmajās minūtēs.
Smeldze nav veselīga
Protams, tas viss varētu šķist arī bezgala romantiski un skaisti – pārdzīvot, birdināt asaras, rakstīt dzejoļus vai sacerēt dziesmas par atraidītu mīlestību. Tomēr tev jāzina – lai arī bez skumjām mēs neviens savā dzīvē nevaram iztikt, tieši romantisko attiecību kontekstā skumjas un pārdzīvojumi nav nekas veselīgs.
Veselīgās attiecībās smeldzei un sāpēm vairs nav jābūt!
Lai dzīvotu kvalitatīvi un iemācītos veidot veselīgas attiecības, ir jāsāk no otra gala – ir jāsajūt, ka vari sevi mīlēt, ka esi mīlestības vērta, un tikai tad vari sākt veidot attiecības ar vīrieti, ar tādu vīrieti, kurš arī ir ieinteresēts kopīgi veidot veselīgas attiecības un tās kopt. Lai apzinātu savas robežas, sievietei ir jābūt vai nu pieredzei, vai zināšanām. Ja nav ne viena, ne otra, par normu varam uztvert pilnīgi nenormālu uzvedību un situācijas. Ja meitene uzaugusi vidē, kur mamma ar tēti lamājās, skolotāji apsaukāja, klasesbiedri ņirgājās, tad arī neadekvāta vīrieša uzvedība tiek uztverta kā norma: tas jau nav nekas, galvenais, lai nesit! Ir jāizveido sev robežas, kurās var justies droši un labi. Un tad, kad izdosies tikt galā ar pagātnes sāpīgo bagāžu, tu spēsi atvērt acis, izkliedēt rozā migliņu un sliktos puišus redzēt tādus, kādi viņi īstenībā ir, – neaudzināti puišeļi, kam raksturīga bīstama uzvedība un destruktīvi ieradumi un kuri vēlas vien draiski parotaļāties īslaicīgos romānos, nevis uzņemties atbildību un veidot pilnvērtīgu mīlas stāstu starp pieaugušiem cilvēkiem.
Izlasi! Sievietēm, kurām ir raksturīgi iemīlēties sliktajos puišos, der izlasīt Robinas Norvudas grāmatu Sievietes, kas mīl par daudz. Tā ir vienkāršā valodā uzrakstīta, praktiska, ar dažādiem vingrinājumiem, kas noderēs par labu paraugu pašrefleksijai.
Uzasināt sevī dzīves gudrību
Artūrs Utināns, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents, psihiatrs, psihoterapeits.
«Katram no mums galvā ir savs priekšstats par ideālo partneri. Mēs iemīlamies brīdī, kad noteikta daļa no mūsu iztēlotajām ideālajām īpašībām sakrīt ar īpašībām, kas piemīt konkrētajam cilvēkam. Ja nav šīs kritiskās masas, vīrietis sievietes acīs šķiet simpātisks un interesants, bet iemīlēšanās izpaliek.
Te rodas jautājums – kuras tad ir tās vīrieša īpašības, kas sievieti magnētiski pievilina?
Bieži vien tās mēdz būt ārišķīgas pazīmes: izskatīgs, labi smaržo, gara auguma, ar stāstnieka talantu, labu humora izjūtu, izlēmīgs, neatlaidīgs, nežēlo naudu savaldzināšanas procesā, labi dejo vai spēlē uz ģitāras. Ar šo komplektiņu pilnīgi pietiek, lai vīrietī iemīlētos. Un tam arī ir izskaidrojums – estētiskās īpašības evolūcijas procesā bijušas ļoti nozīmīgas, lai izvēlētos cilvēku, ar kuru kopā radīt pēcnācējus. Ja tēviņš ir stiprs, simetriski veidotu ķermeni, liela auguma, tas liecina par augstu testosterona līmeni, un mātīte jūt, ka ar šo partneri iespējami veselīgi bērni. Savukārt veiksmīgai kopdzīvei estētiskās īpašības lielu pienesumu nedod, kopdzīvē lielāka nozīme būs tādām īpašībām kā, piemēram, līdzjūtība, altruisms, atvērtība, atklātība, emocionālā stabilitāte, darbīgums, saimnieciskums – īpašības, kas tik ļoti nepieciešamas grūtāku situāciju risināšanā, bet iemīlēšanās laikā nereti tiek ignorētas.
Bieži vien vīrieši, kas regulāri maina sievietes, ir narcistiski tipāži.
Tipisku narcisu varētu salīdzināt ar cilvēku pasaules pāvu – patmīlīgs, krāšņi sakoptu ārieni, apguvis savaldzināšanas iemaņas ar mērķi pievilināt mātītes un panākt seksuālas attiecības. Taču emocionālajā pasaulē viņiem mēdz būt problēmas, piemēram, alkoholisms vai citas atkarības, augsts greizsirdības un aizvainojamības līmenis (ja narciss apvainojas, viņš var sievieti bez liekām ceremonijām pamest), alkatība, skopums u. c. Ja sievietei nav dzīves pieredzes un trenētas acs, bieži vien nepatīkamās iezīmes viņa ierauga tikai nonākot sarežģītā dzīves situācijā, un, iespējams, tad abi jau uzsākuši kopdzīvi.
Gadās arī, ka pārī abi ir narcistiskas personības. Tādās attiecībās gan vīrietis, gan sieviete viens otram mēdz pārmest uzmanības trūkumu, un katra no pusēm ieņem cietēja lomu, uzskatot otru par vainīgo. Ja sievietei ir sliktas empātijas spējas, viņa var ieņemt pozīciju, ka visi vīrieši ir maitas, taču objektīvi nespēj novērtēt pati sevi un pat nepamana, ka pati neapzināti to veicina. Ja sievietei ir skarbs vai zāģējošs raksturs, var būt tā, ka vīrieša skatījumā viņa gluži labi noder seksuālajām attiecībām, bet ne kopdzīvei. Un tad sieviete ir neizpratnē: kā, esmu taču brīnišķīga, jauna, skaista un izglītota – lai piecieš manu smago raksturu! Bet vīrietis jau nav mazohists – kāpēc gan viņam vajadzētu samierināties ar tādām attiecībām?
Lai sadziedētu traumatisku attiecību pieredzi, ir jāiemācās uzasināt sevī īpašības, kas nepieciešamas spējai veidot harmoniskas attiecības un iegūt dzīves gudrību, kā pareizi izvēlēties partneri. Ja pēc katrām attiecībām secinājums ir nelokāms un dramatisks («Viņš ir cūka!»), tad dzīves gudrība no pieredzes, visticamāk, nav izvilkta un, iespējams, arī turpmāk sieviete kāps uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem, regulāri piedzīvojot vilšanos.»
