Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Raksts publicēts žurnālā «Annas Psiholoģija» 2018. gada 3. numurā.
Ja ir bail no lidošanas, iespējams, jāatsakās no laba darba piedāvājuma tikai tāpēc, ka amata pienākumos ietilpst komandējumi. Jo tas nozīmē – būs jālido. Ko darīt?
Pašpalīdzība
Tie, kas, par spīti fobijai, tomēr izlemj lidot, parasti paši kaut kā mēģina tikt galā ar savām bailēm. Piemēram, sāk laikus noskaņoties lidojumam, divas trīs dienas sevi dažādi iedrošinot. Tas prasa daudz enerģijas, un, ja ceļojuma galamērķī ir plānots pavadīt nedēļu, tad, tikko atgājis, cilvēks uzreiz sāk satraukties par lidojumu mājup. Pēc atgriešanās ceļotājs ir noguris un iztukšots, nevis atpūties.
Citi lasa
Daudzi, lai pārvarētu bailes, lieto alkoholu. Ja ceļotāju, kas sevi šādi iedrošinājis par daudz, vispār ielaiž lidmašīnā, pēc tam paģiras garantētas. Lai spētu paciest lidojumu, plaši tiek lietoti dažādi nomierinošie līdzekļi. Ja cilvēkam pietiek ar nelielu devu bezrecepšu līdzekļu vai dabiskiem nomierinošajiem līdzekļiem, tas vēl ir pieņemams risinājums. Bet, ja šādi preparāti nepalīdz un jālieto trankvilizatori, cilvēks galamērķī nonāk apdullis. Atkal vajadzīgs laiks, lai atietu.
Daži lidojuma laikā cenšas iekrist kādā lasāmvielā, lai tikai nebūtu jādomā par tābrīža situāciju, aizmirstos un neko nejustu. Ja palīdz, tā, protams, var darīt. Bet – gan medikamentu un alkohola lietošana, gan arī citādi centieni lidojuma laikā neko nejust, traucē izveidot to, ko varētu dēvēt par psihes muskuļiem. Lai nebūtu jāmokās turpmāk, ļoti noderīgi ir tos uztrenēt.
Kāpēc tieši man?
Lielākoties cilvēkiem nav vienas fobijas vien. Tiem, kam bailes lidot, bieži vien ir arī bailes no augstuma, varbūt vēl kādas. Fobijas ir kā nezāļu sēklas vējā. Vējš tās pūš pa gaisu, un, ja cilvēka dvēseliskā augsne ir gatava, lai šīs sēklas tur varētu dīgt, tas arī notiek.
Individuālajā psihoterapijā iespējams atšifrēt, kāpēc fobija sākusies, kāpēc tieši tava psihe ir jutīgāka nekā vairākumam.
Ne vienmēr fobijai var atrast sākuma punktu. Varbūt kādreiz ir gadījies, ka lifts iestrēdzis vai suns sakodis, un šīs atmiņas trauksmainākā dzīves situācijā atgriežas, izpaužoties kā uzmācīgas bailes. Ir normāli, ja pēc tam, kad kaut kas sabaidījis, kādu laiku līdzīgā situācijā ir neomulīgi. Taču ar laiku notikums atmiņā izbāl un bailes izzūd. Savukārt trauksmainākiem cilvēkiem iracionālās bailes, gluži otrādi, var saasināties.
Psihes muskuļu trenēšana
Bailes no lidošanas, tāpat kā citas fobijas, iespējams pārvarēt, izzinot situāciju un mēģinot sevi pieradināt pie tās. Tātad vajadzētu nevis censties izvairīties no izjūtām, bet vispirms ar izteikti racionālu tvērienu izzināt savu fobiju un tad doties iekšā šajā bailes raisošajā procesā, maksimāli piedzīvojot to, kā tas tevi ietekmē. Šādi rīkojoties, lielākoties izdodas gūt pārliecību, ka spēj izturēt gan psiholoģiskos, gan fizioloģiskos simptomus. Kad pārliecība par saviem spēkiem nostiprināta praksē, bailes parasti mazinās vai zūd. Psihes muskuļi ir uzaudzēti.
Ir vērts pamēģināt visu ko, kamēr atrodi, kas labāk palīdz!
Veiksmīgi ar fobijām strādā kognitīvi biheiviorālajā terapijā (KBT pakāpeniskas desensibilizācijas metode), kopā ar speciālistu izzinot gan visu iespējamo, kas saistīts ar bailes raisošo objektu, gan to, kā darbojas organisms: kāpēc sāk svīst rokas, rodas elpošanas traucējumi, asinsspiediena izmaiņas, sirdsklauves. Veģetatīvā nervu sistēma reaģē, cenšoties pasargāt psihi, bet – pārcenšas. Un – KBT dod arī mājasdarbus. Tie var būt pildāmi patstāvīgi vai kopā ar KBT speciālistu.
Soli pa solim
Fobiju pārvarēšanu KBT psihoterapeita vadībā parasti labāk ir veikt soli pa solim. Taču dažreiz cilvēks uzreiz ir gatavs lielākam izaicinājumam un šos mazos solīšus izlaiž. Piemēram, nolēmis pārvarēt bailes no augstuma, drīz vien ir gatavs nolēkt ar izpletni. Ja viņš to tiešām izdara, vairs nešķiet bailīgi kāpt pa kāpnēm, kur starp pakāpieniem redzams cauri. Bet cits sāk ar kāpšanu pa šādām kāpnēm.
Ja ir bail braukt ar liftu, vispirms svarīgi saprast, kā lifts darbojas, tad kopā ar speciālistu iekāpt liftā, pieļaut, ka durvis aizveras, un izkāpt. Varbūt tikai pēc vairākām šādām treniņu reizēm cilvēkam izdodas tikt soli tālāk – nospiest pogu un uzbraukt ar liftu stāvu augstāk. To, cik lielam izaicinājumam katrs ir gatavs, izvērtē speciālists.
Gadās, ka kāds pats grib sevi pieradināt pie bailes raisošās situācijas. Piemēram, ja viņam ir fobija no slēgtām šaurām telpām, palūdz sevi ieslēgt pagrabā vai iepakot mašīnas bagāžniekā. Daudzi pēdējos gados izmēģinājuši fobiju pārvarēšanas eksperimentus, izmantojot virtuālās realitātes brilles.
Gadās, ka cilvēki ir atraduši informāciju par fobijas pārvarēšanas iespējām. Un ir tādi, kuri paši ir gatavi sevi pieradināt pie bailes raisošās situācijas. Piemēram, kāds baidās no zirnekļiem, bet pēc fobijas pārvarēšanas sāk tos kolekcionēt. Var būt arī tā, ka kāds, kam ir bijušas paniskas bailes lidot, nolemj kļūt par pilotu, sak, iešu līdz galam ar savu fobiju! Vai nu ļoti gribas sev pierādīt, ka to var, vai arī patiešām iepatīkas.
Eksperimenti ar lidošanu
Bailes no augstuma realitātē var mēģināt pārvarēt gandrīz jebkurā vietā, pietiek ar lodžiju vai garāžas jumtu. Bet ar aerofobiju ir sarežģītāk… Tāpēc vairākas aviokompānijas sadarbībā ar psihologiem un psihoterapeitiem piedāvā īpašus treniņus aerofobijas pārvarēšanai. Piemēram, aviokompānija British Airways šādus treniņus psihes muskuļiem organizē jau 30 gadu. Firma apgalvo, ka tie spējuši palīdzēt vismaz 50 000 klientu.
Daudziem tieši šis brīdis, kad pirms pacelšanās gaisā aizveras salona durvis, ir kritisks, lai sāktos panikas lēkme. Tad var palīdzēt salona imitators.
Tagad arī Air Baltic Training centrā ir iespēja šādiem treniņiem. Ja pieteikšoties pietiekami daudz interesentu, tiks organizētas dienu ilgas apmācības centrā esošajā lidmašīnas salona imitatorā. Turklāt stjuartes un piloti vislabāk spēj atbildēt uz jautājumiem par aviāciju, pamatot, ka lidošana tomēr joprojām ir drošākais pārvietošanās veids. Pēdējos gados plaši izskanējusi informācija par negadījumiem: austriešu pilots ietriecis lidmašīnu klintī, Malaizijas lidmašīna… Bailēm lielas acis, un tiem, kas informāciju par lidošanu uztver selektīvi (dzird tikai slikto), tas var pastiprināt aerofobiju. Viņiem jo īpaši svarīgi kopā ar uzticamiem speciālistiem parēķināt, piemēram, cik lidmašīnu šajā pašā mirklī atrodas gaisā un veiksmīgi aizlido līdz galam. Negadījumi ir kā daži smilšu graudiņi tuksnesī, bet par tiem uzreiz ziņo visos medijos, plaši apspriež. Ar lidošanu arī saistīti daudzi mīti, tos visus iespējams pārrunāt. Un – kopā ar psihologiem un psihoterapeitiem nepieciešams sīki izzināt stresa fizioloģiju. Treniņos palīdz arī grupas darbs – visiem līdzīgas problēmas.
Jau pieminētās British Airways aerofobijas parvarēšanas programmas pilnajā treniņu ciklā iekļauts arī īss lidojums. Tas ir ļoti svarīgi, jo racionāli izzinātais vienmēr jānostiprina ar eksperimentiem, reālu pieredzi. Piemēram, iespējami drīz jāmēģina aizlidot vismaz līdz Liepājai un atpakaļ. Atlikt nepatīkamo ir raksturīgi gandrīz visiem, izvairīšanas tendence un bažīgums liek mums tā rīkoties jebkurā situācijā, par kuru ir izjūta: visu nespēju kontrolēt. Bet tā fobija nebūs pārvarēta.
Vai bailes neatgriezīsies?
Kad izdevies izveidot jaunu domāšanas un rīcības modeli, ir labi to pēc iespējas bieži atkārtot. Taču vecās reaģēšanas taktikas no psihes pavisam izdzēst nav iespējams. Ja gadās uzzināt, ka kāda lidmašīna nokritusi, veikts terora akts lidostā, tas var atdzīvināt fobiju. Tāpat var notikt, ja kādu iemeslu dēļ paaugstinās kopējais trauksmes līmenis.
Ja fobija atjaunojas bez redzama iemesla, to var uztvert kā signālu, ka tavu jūtīgo nervu sistēmu kaut kas ir satricinājis. Ir vērts papētīt, kas tavā dzīvē nav kārtībā.
Tomēr pat tad, ja fobija atjaunojas, tas ir mazāk bīstami – ir uzkrātas zināšanas un pieredze, ka ar bailēm var tikt galā. Turklāt uz katru dzīves situāciju var paraudzīties dažādi.
Cits risinājums – virtuālā realitāte
Daži eksperimenti pieredzes gūšanai ne tikai ir dārgi, bet pat var draudēt ar tiesu darbiem. Piemēram, pārvarot fobiju no zirnekļiem, KBT terapeiti liek tos paņemt rokās. Bet gadās, ka klienti šausmās zirnekļus nospiež. Par to dažās zemēs dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvji jau ir sūdzējušies.
Ja fobiju ārstēšanā tiek izmantota arī virtuālā realitāte, neviens netiek apdraudēts.
Jau sen pierādīts, ka smadzenes spēj apmānīt dažādi mākslīgi radīti kairinājumi. Piemēram, cilvēkam uzliek virtuālās realitātes brilles, kas rada ilūziju, ka viņš stāv uz dēļa, kas debesskrāpja augšējā stāvā nolikts uz lodžijas malas. Uzdevums: jāsper solis uz dēļa. Pat skaidri zinot, ka stāvi uz grīdas, pirmajā reizē ne katrs to uzdrošinās. Trīsdimensiju virtuālās realitātes brilles arī Latvijā jau tiek izmantotas, piemēram, lai trenētu prasmi uzstāties publikas priekšā. Noderīgi arī tiem, kam ir fobija no uzstāšanās.
Inovatīvo risinājumu firmā Vobling/Mimerse Stokholmā izstrādāta arī KBT speciālistiem un psihologiem paredzēta virtuālās realitātes programma fobiju ārstēšanai. Tajā tiek izmantotas Oculus GearVR brilles. Fobijas no zirnekļiem ārstēšana, izmantojot virtuālo realitāti, jau zinātniski izpētīta. Pagaidām neviens KBT speciālists Latvijā šo programmu nepiedāvā.
Ja tev mazliet bail
- Ja lidojumi tev vienmēr rada baiļu izjūtu, pirms došanās ceļā vari sameklēt aplikācijas ar elpošanas vingrinājumiem stresa mazināšanai un pat lidojumu riska analīzei. Piemēram, aplikācija Am I Going Down? spējot pārliecināt, ka lidojumu risks ir ļoti zems.
- Izmēģini dabiskos vai bezrecepšu nomierinošos līdzekļus.
- Pievērs īpašu uzmanību drošības noteikumiem – tie palīdzēs saprast, kā rīkoties situācijās ja nu kas. Drošības aprīkojuma un lietu kārtības pārzināšana parasti ļauj sajusties mierīgākai(-am). Salonā par drošības pasākumiem ir gana daudz informācijas, vari lēni pārskatīt bukletus. Informācija pieejama arī aviokompānijas mājaslapā.
- Kad esi iekārtojusies(-ies) savā vietā, sēdi klusi un vērīgi ieklausies pilota paziņojumos par lidojuma norisi. Mierīgā un nosvērtā balss palīdzes tev gūt apstiprinājumu, ka viss tiek kontrolēts. Ja kaut ko nesadzirdi vai nesaproti, nekautrējies un pajautā stjuartei(-am).
- Palīdzēt var dziļās elpošanas tehnikas. Pamēģini visvienkāršāko. Uzliekot roku uz vēdera, mierīgi un dziļi ieelpo caur degunu un sajūti, ka vēderā uzpūšas balons. Mierīgi un ilgi izelpo tāpat caur degunu. Aptuveni 10 minūtes centies šādi elpot, veicot 6–10 ieelpas un izelpas minūtē. Diafragmas iesaistīšanās aktivizē nomierinošus procesu nervu sistēmā, veicina sirdsdarbības frekvences un asinsspiediena pazemināšanos.
- Pēc nomierināšanās var noderēt glāze sarkanvīna un interesanta saruna vai lasāmviela, lai vari pārslēgt savu uzmanību no lidojuma uz kaut ko citu. Pajautā blakussēdētājam, uz kurieni viņš lido, vai arī viņš baidās no lidojuma. Varbūt izdosies interesanta diskusija. Varbūt varēsiet baidīties kopā.
