Pēdējos 20 gados Eiropā apģērbu patēriņš palielinājies par 40%, un šobrīd apmēram trešdaļa apģērbu eiropiešu skapjos stāv neizmantota.
Konsultē DACE AKULE, ilgtspējīgas modes eksperte un KASPARS ZAKULIS, Latvijas Zaļā punkta direktors
Izmet atbildīgi!
Arī Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 27 tūkstoši tonnu jauna un lietota apģērba. Ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule to skaidro ar ātrās modes uzplaukumu. Tā piedāvā mazāk kvalitatīvu apģērbu (jo tādā ātrumā, kādā to ražo, augstu kvalitāti nodrošināt nav iespējams) un faktiski paģēr – uzvelc un izmet! Latvijas Zaļā punkta sniegtie dati liecina, ka 35% Latvijas iedzīvotāju sev nevajadzīgās drēbes izmet atkritumos, un no kopējā poligonos apglabātā atkritumu apjoma tekstilizstrādājumi veido aptuveni 3 līdz 5%.
Nav nekāds noslēpums, ka tekstils atstāj būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, jo tā ražošanā izmanto aptuveni 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēku veselībai, bet 440 – bīstamas videi.
Diemžēl sintētiskās šķiedras, no kurām ražo lielāko daļu tekstilizstrādājumu, dabā sadalās aptuveni divsimt gadu laikā. Poliestera pamatā ir jēlnafta, kas izdaloties var radīt toksiskas noplūdes un veicināt ūdens piesārņojumu. Lielākā daļa poliestera dabā nesadalās vispār. Ķīmiskās vielas ar laiku sāk izplatīties vidē, bet tekstils turpina audzēt atkritumu poligona kalnus.
Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis norāda, ka Eiropas Savienība (ES) tās dalībvalstīm noteikusi ambiciozas prasības – līdz 2035. gadam poligonos drīkstēs noglabāt ne vairāk kā 10% no kopējā atkritumu apjoma, savukārt jāpārstrādā būs 65%. Salīdzinājumam – šobrīd Latvijā netiek pārstrādāti pat 50%. Vēl viena prasība – no 2025. gada ES dalībvalstīm jāievieš tekstila dalītā vākšanas sistēma. Patlaban Latvijā jau apstiprināts, ka pašvaldībās tekstila šķirošanai jābūt pieejamai no šā gada 1. janvāra, šobrīd tā ir atsevišķu uzņēmumu finansēta iniciatīva. Tekstila šķiršanas konteineri visā Latvijā jau ir vairāk nekā 140 vietās (no tiem aptuveni 74 ir Rīgā), un iedzīvotāju aktivitāte, pateicoties konteineru pieejamībai un sabiedrības informētībai, palielinās.
Modē – ilgtspējīga mode!
Dace Akule norāda, ka vienotas definīcijas vārdu salikumam ilgtspējīga mode nav. To var saukt par kustību, kas tiecas modes industriju padarīt atbildīgāku pret tās ietekmi uz vidi, mainot apģērba dizaina un izgatavošanas procesus, tā piegādi, lietošanu un pārstrādi. Tiek pievērsta uzmanība arī dzīvnieku aizsardzībai, kā arī industrijas sociālajai atbildībai, uzlabojot apstākļus ražotnēs un samazinot bērnu darba izmantošanu jaunattīstības valstīs.
Lai arī pirkt videi draudzīgas preces ir atbildīga izvēle, eksperte uzsver, ka reizēm labāk nepirkt vispār, jo viss, ko mēs patērējam, atstāj ietekmi uz apkārtējo vidi. Pat ja prece ir marķēta kā dabai draudzīga, tas nozīmē vien to, ka tā salīdzinājumā ar citām precēm nodara mazāku ļaunumu. Tāpēc labākais, ko varam darīt, ir patērēt pēc iespējas mazāk, izvēloties kvalitatīvas, ilgu laiku kalpojošas preces, nevis mantas, kas pēc vienas sezonas būs jāizmet atkritumos.
Lai tas izdotos, ir vairāki labi ilgtspējīgi modes paradumi, ko ieviest ikdienā. Piemēram, kapsulas garderobes ieviešana. Tas nozīmē veidot pārdomātu apģērbu un aksesuāru kopumu, ko savā starpā ir viegli kombinēt. Otrs – pērkot apģērbu, izvēlēties klasiskus modeļus. Mode mainās ātri, bet klasika būs aktuāla vienmēr. Trešā lieta – piefiksēt, cik bieži sev sakām: ar šo blūzi uz pasākumu iešu jau piekto reizi. Nav nekā nepareiza ar vienu un to pašu apģērba gabalu iziet cilvēkos vairākkārt, tā dara pat progresīvi domājoši karaļnamu pārstāvji!
Meklē marķējumu!
Viens no veidiem, kā mazināt savu ietekmi uz vidi, ir izvēlēties dabai draudzīgas preces un pakalpojumus. Patērētāju izvēle tiešā veidā maina ražotāju uzvedību! Jo vairāk cilvēku dos priekšroku atbilstoši marķētiem produktiem, jo vairāk uzņēmumi sekos šim pieprasījumam un ražos preces, kas atbilst ekomarķējuma kritērijiem. Zināmākie tekstila ekomarķējumi ir Eiropas Savienības Vides marķējums, Zilais eņģelis, Naturtextil, Global Organic Textile Standard un Ecocert.
Kur nonāk sašķirotais?
Savāktais tekstils tiek sašķirots atbilstoši veidam, materiālam, kvalitātei un citiem faktoriem. Kvalitatīvais apģērbs, apavi un mājas tekstils tiek novirzīts atkārtotai lietošanai tur, kur tas vēl var noderēt. Pārējiem tekstilizstrādājumiem tiek meklētas pārstrādes iespējas, kas pie mums diemžēl nav visai attīstītas un pieejamas vien dažiem materiālu veidiem. Tās iespējams nodrošināt dabiskām šķiedrām, piemēram, kokvilnai, no kā var ražot, teiksim, industriālās lupatiņas. Dažādi materiālu veidi var tikt izmantoti kā izejviela mīksto mēbeļu pildīšanai, siltināšanas materiāls ēkām, automašīnu sēdekļu pārvalku šūšanai un citur. Tekstilam ar sintētiskajām šķiedrām, kā arī bojātiem, netīriem, slapjiem apģērbiem gan iespējas atgriezties apritē pagaidām ir visai mazas, jo šķiedras ir pārāk dažādas vai arī jau bojātas.
Fakti, kas šokē!
2700 litru ūdens – tikpat, cik nepieciešams patēriņam vienam cilvēkam triju gadu garumā –, tiek izmantots, lai izaudzētu kokvilnu viena T krekla izgatavošanai.
Ko drīkst un ko nedrīkst mest konteineros?
- Drīkst: tīru apģērbu, tīrus apavus, mājas tekstilu (segas, aizkarus, galdautus, palagus).
- Nedrīkst: netīru, pelējušu, mitru, saplēstu apģērbu vai apģērbu atgriezumus, mīkstās bērnu rotaļlietas.
Atceries! Nodotajam tekstilam jābūt ievietotam stingri aizsietā maisā.
Kur likt tekstilu, ko nedrīkst mest tekstila konteineros?
- Tekstils, kas ir bijis saskarē ar spēcīgām ķīmijām, piemēram, motoreļļām un citām vielām, kā arī mitrs un pelējis apģērbs jāizmet nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā.
- Audumu atgriezumus vai apģērbu ar caurumiem vai citiem bojājumiem var izmantot citiem mērķiem, piemēram, pārveidot, pāršūt, izgatavojot auduma maisiņus, paklājiņus, paliktnīšus kafijas krūzēm un daudz ko citu.
- Nevajadzīgie tekstilizstrādājumi, piemēram, segas, pledi vai palagi, kas ir bojāti, var lieti noderēt dzīvnieku patversmēm.
Nav nekā nepareiza ar vienu un to pašu apģērba gabalu iziet cilvēkos vairākkārt, tā dara pat progresīvi domājoši karaļnamu pārstāvji!
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.