Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jau nākamnedēļ, pirmdien, 21. oktobrī, Rīgas lidostas pasažieru zonā no plkst. 11.00 līdz plkst. 13. notiks informatīvās kampaņas Augu veselība – dzīvībai akcija. Tās ietvaros VAAD darbinieki uzrunās ceļotājus, aicinot aplūkot kaitēkļus un augu slimības mikroskopā, ceļotāji saņems īpašas pie bagāžas piestiprināmās birkas, kas atgādinās par ES noteikto prasību «Nevediet augus mājās no ceļojumiem ārpus ES».
Lidostā bērnus priecēs arī augu veselības kampaņas šā gada simbols – zaļais mošķis Pestijs, kurš ir lielākais un skaļākais no karantīnas organismiem. Pestijs Latvijā ieradies, lai atgādinātu, cik svarīgi ir noķert un Latvijā neielaist viņa mazos un nereti ar aci nesaskatāmos brāļus un māsas. Akcijas laikā bērni saņems īpašas krāsojamās grāmatas par cīņu ar kaitēkli Pestiju.
«Kampaņas mērķauditorija ir zinātkārie ceļotāji un vecāki ar bērniem, un skolēnu brīvlaiks ir brīdis, kad abas šīs iedzīvotāju grupas sastopas lidostā. Daudzi vecāki, kuri ar savām atvasēm dodas ceļojumos uz eksotiskiem galamērķiem, neapzinās riskus, kas saistīti ar augu un augļu ievešanu Eiropas Savienībā. Ja bērnam iepatīkas kāds eksotisks auglis un pats auglis vai tā sēklas nonāk koferī vai mugursomā, jūs Latvijā varat izplatīt jaunus augu kaitēkļus un slimības, kas var būtiski apdraudēt vidi un radīt zaudējumus valsts ekonomikai,» brīdina Kristīne Lomakina, VAAD direktore.
«Ja siltās dienvidu vai austrumu zemēs iepatīkas kāds «zaļais suvenīrs» – augs, zieds, augu sēklas vai dārzenis, tā šķietami nevainīgā atvešana uz Latviju augu veselības jomā palielina jaunu augu karantīnas organismu ievešanas risku ne vien Latvijai, bet arī visai Eiropas Savienībai. Bieži tiem ir plašs saimniekaugu loks un jaunajā teritorijā nav to dabīgo ienaidnieku, apkarošanas pasākumi ir sarežģīti, dārgi un dažkārt pat neefektīvi,» skaidro Kristīne Lomakina.
Viņa atzīmē, ka tieši ceļošana un globālā tirdzniecība nereti ir pie vainas Latvijā pieaugošajam augu slimību un kaitēkļu skaitam vietās, kur tie iepriekš nav bijuši. Augu kaitēkļi un slimības var pārvietoties un ceļot, atrodoties uz dažādiem augiem un to daļām pat tad, ja tie izskatās pilnīgi veseli. Tie var nonākt Latvijā arī ar koka paletēm, vai pielīpot pie automašīnu riteņiem.
Daži karantīnas organismu piemēri, kas Latvijā nav sastopami, bet pastāv risks tos nejauši ievest:
Ar koksni Latvijā var ieceļot koksngrauzis – Āzijas ūsainis (Anoplophora glabripennis). Šis kaitēklis ir plaši izplatīts Ķīnā, Korejā, Japānā un citviet Āzijā, bet tirdzniecības rezultātā ar koksnes iepakojamo materiālu tas ir nokļuvis un iedzīvojies arī Eiropā. Ar čiekuriem, kas ir biežākais zaļais suvenīrs, kas atceļo līdzi no ārzemēm un var ievest, piemēram, sēņu izraisītu priežu slimību Fusarium circinatum. Šī ļoti agresīvā slimība ir izplatīta Dienvidu valstīs.
Nereti cilvēki no tuvākajām valstīm ieved neredzētas kartupeļu šķirnes. Taču būtu jāzina, ka nepārbaudītos kartupeļos var būt, piemēram, sēņu slimības Synchytrium endobioticum, kas var izraisīt kartupeļu vēzi. Latvijā šī sēne pirmo reizi bijusi konstatēta 1948. gadā, bet kopš 2016. gadā Latvijas šīs organisms vairs nav, tomēr arvien kartupeļu audzēšanas vietās tiek testēti augsnes paraugi, jo slimības sporangiji augsnē saglabājas līdz pat 20 gadiem.
Lauru koks, olīvkoks, kafijkoks un citi dekoratīvie augi podos var izplatīt augiem patogēno baktēriju Xylella fastidiosa, kura ierosina bakteriālo lapu apdegumu. Vīnogu audzētājiem tā pazīstama arī kā Pīrsa slimība. To izplata kukaiņi, kuri barojas ar augu sulu. Arī Latvijas teritorijā sastopamas kukaiņu sugas, kuras varētu pārnest baktēriju.
Daudzi Latvijā mēdz ievest dažādu dekoratīvo augu spraudeņus ar mērķi tos vēlāk apsakņot, tie var būt inficēti ar dažādām bakteriālām, vīrusu vai sēņu izraisītām slimībām, kā arī pastāv risks, ka kādā mizas plaisā būs iedēta kāda kukaiņa oliņa.
