Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šī tradīcija, visticamāk, nāk no viduslaiku Anglijas. Podus, kuros nereti glabāja arī naudu, bieži sauca par pygg jar, jo tos gatavoja no oranžas krāsas māliem – pygg. Termins piggy bank apritē iegāja ilgi pirms krājkasīšu popularitātes cūkas figūriņas formā, pateicoties vārdu pig (cūka) un pygg līdzīgajam skanējumam. Ar laiku oranžo mālu pārstāja izmantot trauku gatavošanā, tāpēc pats termins pygg vairs netika lietots. Tā nozīme tika aizmirsta, bet pašas krājkasītes, balstoties uz līdzīgo skanējumu ar vārdu pig, sāka saukt par piggy bank.
19. gadsimta sākumā Anglijā podnieki saņēma pasūtījumu izgatavot piggy bank, un viņi podu vietā izgatavoja māla cūkas. Krājkasītes cūkas formā iepatikās pasūtītājiem, un tās kā rotaļlietas radīja prieku bērniem. Tā māla pods naudas glabāšanai pēc dažiem gadsimtiem pārvērtās par vispopulārāko suvenīru pasaulē – cūciņu krājkasīti.
Otra versija vēsta, ka krājkasīte cūciņa parādījās Ķīnā. Cūka tur, tāpat kā daudzās citās pasaules tautās, tiek uzskatīta par labklājības simbolu. Tāpēc ķīnieši sāka gatavot traukus naudas krāšanai tieši šī dzīvnieka formā. Vēlāk šādas krājkasītes kļuva populāras visā pasaulē.
Viena no turīgākajām naudas cūciņām atrodas Sietlas tirgū Amerikā. Tās vārds ir Reičela, svars — vairāk nekā 200 kilogramu. Tā tirgus laukumā tika uzstādīta 1986. gadā, un tirgus vadības aplēses liecina, ka no bronzas izgatavotajā cūciņā samests jau aptuveni 200 000 ASV dolāru. Savukārt vienai no vecākajām zināmajām krājkasītēm ir vairāk nekā 650 gadu.
