Rīga +8°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Tas, ko katra dzīva radība spēj savā apkārtnē saskatīt, pirmkārt, atkarīgs no acs uzbūves. Visiem zīdītājiem, putniem un zivīm (ar dažiem izņēmumiem) acs tīklene satur divu veidu fotoreceptoru šūnas – nūjiņas un vālītes.
Nūjiņas atbild par kustīgu objektu uztveršanu un labāk funkcionē nepilnā apgaismojumā, vālītes – par krāsu redzi, tās ir piemērotas spilgtākai gaismas uztveršanai un var izšķirt dažādas krāsas. Jo vairāk nūjiņu un tās plašāk izvietotas pa tīkleni, jo labāk acs uztvers visu, kas kustas, un varēs redzēt arī vājākā apgaismojumā.
Savukārt vālītes ir vairāku veidu un katrs veids nodrošina spēju atšķirt citādas krāsas. Cilvēkiem vālītes, kas atbild par krāsu redzi un redzes asumu, ir trīs veidu. Katra vālīte ir jutīga vai nu uz sarkanu, uz zaļu vai zilu krāsu. To sauc par trihromatisko (trīskrāsu) redzi. Vālīšu veidi dažādām dzīvnieku sugām atšķiras, bet no mugurkaulniekiem visvairāk vālīšu ir putniem – piecu veidu, no kuriem četri nodrošina tetrahromatisko (četrkrāsu) redzi un piektais veids, kas nodrošina ultravioletās gaismas uztveršanu.
Spēju labi orientēties un redzēt neskaidrā vidē dzīvniekiem nodrošina tīklenē izvietota īpaša spoguļkārta, kas palīdz atstarot gaismu, tādējādi uztverot otru gaismas signālu. Tīklenes spoguļkārta ir gandrīz visiem dzīvniekiem. Tās nav tikai cūkām, trušiem, jūrascūciņām, vāverēm, dažiem primātiem, sarkanajiem ķenguriem, daudzām putnu sugām, kā arī albīniem dzīvniekiem, dzīvniekiem ar zilām acīm un arī mums, cilvēkiem. Tāpēc mūsu mīluļi ir daudz jutīgāki pret gaismu un blāvā apgaismojumā redz labāk nekā mēs.
Tai dzīvajai radībai, kam ir šāda spoguļkārta, tumsā spīd acis (tiesa, ne pilnīgā tumsā, jābūt kādam gaismas staram, ko atstarot).
Lielākajai daļai dzīvnieku, tāpat kā cilvēkam, ir vismaz daļēja centrālā binokulārā redze – tie redz vienu attēlu ar abām acīm reizē. Tā dod arī spēju skatīt reljefu pasauli, noteikt attālumu.
Tomēr suņi un kaķi var saskatīt apmēram tikai pusi no tā, ko cilvēks redz ar binokulāro redzi.
Toties dzīvniekiem piemīt daudz izteiktāka sānu redze, kas daudziem ļoti būtiska cīņā par izdzīvošanu.
To, cik liels ir kopējais redzes lauks, nosaka gan acu izvietojums, gan sānu redze. Piemēram, cilvēkiem kopējais redzes lauks ir 200 grādu, bet suņiem – aptuveni 240 grādu (pekiniešiem, mopšiem un citiem, kam ir plats purns un īss deguns, tas ir mazāks, medību suņiem ar šauriem un gariem purniem – lielāks par vidējo).
Suņi ir daltoniķi
Vēl nesen tika uzskatīts, ka suņi neatšķir krāsas un pasauli redz melnbaltu. Taču ASV veiktie pētījumi pierādījuši, ka suņiem ir krāsaina redze. Tiesa, suņi krāsas atšķir citādi nekā cilvēki. Viens no iemesliem – sunim salīdzinājumā ar cilvēku ir par viena veida vālītēm mazāk, tāpēc var teikt, ka suņa krāsu redze ir līdzīga tai, kāda piemīt cilvēkiem, kuri sirgst ar daltonismu. Suņi var atšķirt vienu no otras zilu un sarkanu krāsu, bet jauc zaļu ar sarkanu.
Zinātnieki uzskata, ka zaļa, sarkana un arī dzeltena krāsa suņiem izskatās līdzīgi. Tas, kas cilvēkam ir zili zaļš, sunim izskatās pelēcīgi balts. Toties suņi daudz labāk par cilvēku atšķir pelēkas krāsas toņus. Tas notiek ne tikai tādēļ, ka sunim tīklenē ir vairāk nūjiņu nekā cilvēkam. Visticamāk arī pašas suņa acs nūjiņas ir jutīgākas.
Tieši tas palīdz sunim labi redzēt tumsā, un naktī, kā zināms, visas lietas izskatās pelēkas.
Runājot par suņa redzi – tā ir visai slikta. Tās asums ir daudz vājāks nekā cilvēkam. Piemēram, ja sunim rādītu redzes pārbaudes tabulu, viņš varētu atšķirt figūras tikai līdz trešajai rindiņai, kamēr cilvēks ar normālu redzi nolasa arī desmito. Toties spēja saskatīt kustīgu objektu sunim ir ļoti augsta. Eksperimentos pierādīts, ka suns var pamanīt kustīgu objektu pat 900 m attālumā.
Tiesa, tas, kā suns redz, ir atkarīgs no viņa šķirnes. Vienas šķirnes suņi var būt tuvredzīgi, citas – tālredzīgi. Piemēram, izmeklējot noteiktu skaitu rotveileru un vācu aitu suņu, konstatēts, ka 64% rotiņu un 53% vācu aitu suņu ir tuvredzīgi. Tāpēc nedusmojies, ja mīlulis, tevi tālumā ieraugot, rej – viņš vienkārši nav drošs, ka nācējs ir saimnieks.
Par suņu salīdzinoši slikto redzi gan nevajadzētu satraukties – to viņiem kompensē neticami attīstītā oža un dzirde, tāpēc no maņām redze viņiem ir tikai otrajā vai pat trešajā vietā. Bilde suņa galvā veidojas no visu maņu orgānu ziņojumiem kopā.
Kaķi dzīvo pasteļtoņos
Līdzīgi kā cilvēkiem, kaķiem acs tīklenē ir trīs veidu vālītes. Taču krāsas viņi nesaredz tā, kā to spējam mēs. Viņi krāsu pasauli redz vairāk pasteļtoņos. Piemēram, sarkanu kaķi uzver vienkārši kā tumšu krāsu, zaļu – gandrīz kā baltu (pelēcīgu). Piemēram, zaļu zālienu kaķi redz bālganu, bet zaļu rožu krūmu ar sarkaniem ziediem kā pelēcīgi bālganu krūmu ar tumšiem ziediem. Toties kaķis (atšķirībā no cilvēkiem) lieliski redz naktī.
Kaķiem, lai redzētu, pietiek ar vienu sesto daļu no tā apgaismojuma, kas nepieciešams cilvēkam. Viņa tīklenes spoguļkārta atstaro gaismu 130 reizes spēcīgāk nekā cilvēka tīklene. Kaķis spēj redzēt neskaidrā apgaismojumā arī tāpēc, ka tam ir vertikāla zīlīte, kas var daudz ātrāk izplesties nekā apaļā, kāda ir cilvēkam un sunim. Viņš lieliski saskata visu kontrastaino un spēj fokusēt skatienu uz vienu objektu – kā gan citādi viņš varētu noķert peli!
Arī redzes leņķis lielāks nekā cilvēkiem: ja cilvēks redz 180 grādu leņķī, kaķis – 200 grādu leņķī.
Kaķim, tāpat kā cilvēkam, ir stereoskopiska redze, proti, labās un kreisās acs skatītais pārklājas. Citiem dzīvniekiem katra acs redz savu ainu. Stereoskopiskās redzes iespējamību nosaka tas, ka kaķim acis novietotas galvas priekšdaļā, nevis sānos kā citiem dzīvniekiem.
Jūrascūciņas var izšķirt krāsas
Pētījumos pierādīts, ka jūrascūciņas atšķir sarkanu, dzeltenu un zilu krāsu. Acis viņām izvietotas sānos, kas ļauj pēc iespējas labāk saskatītu potenciālo ienaidnieku. Redze jūrascūciņām diezgan slikta, tā galvenokārt fokusē kustīgus objektus. Dažkārt var novērot, ka jūrascūciņa guļ ar vaļējām acīm. Patiesībā tad viņa tikai atpūšas, tomēr uzmana, vai tuvumā nav ienaidnieka. Kad viņa ir pilnībā relaksējusies – jūrascūciņa guļ ar aizvērtām acīm.
Žurkām ir slikta redze
Viņas neatšķir krāsas, bet žurkas ļoti labi var fokusēt kustīgus priekšmetus. Piemēram, aizsargpozu žurkas ieņem, nevis saožot kaķa smaržu vai saskatot nekustīgi sēdošu kaķi, bet gan tieši uztverot kaķa kustības.
Degu redz ultravioletos starus
Viņš ir dienas dzīvnieks ar labu redzi, kura acis redz ultravioletos starus. Tos atstaro arī degu kažoks un urīns – tā šie dzīvnieki redz cits citu un iezīmēto teritoriju.
Fretkas ir tuvredzīgas
Mājas seskiem (fretkām) tāpat kā kaķiem tīklenē attīstīta spoguļkārta, tāpēc fretkas var labi redzēt sliktā apgaismojumā. Viņām arī ir garena zīlīte, bet atšķirībā no kaķiem, kam zīlīte ir vertikāla, fretkām tā ir horizontāla. Tieši šī iemesla dēļ spēlējoties fretkai vairāk interesētu bumbiņa, kas lēkā augšā lejā, bet kaķiem – bumbiņa, kas aiz aukliņas tiek vilkta pa grīdu. Mājas sesks ir tuvredzīgs, bet labi izšķir kustīgus priekšmetus. Fretkas atšķir sarkano krāsu, pārējās tām izskatās kā dažādu toņu pelēkas.
Truši ir tālredzīgi
Trušiem acis izvietotas augstu galvas sānos, lai varētu uzmanīt apkārtni, skatoties uz visām pusēm. Viņam tāpat kā savvaļas brālim zaķim ir visplašākais redzes lauks – gandrīz 360 grādu. Šiem dzīvniekiem ir novērojama tālredzība – viņi, piemēram, var nobīties no lidmašīnas debesīs, kas cilvēkam ir tik tikko saskatāma. Asa redze tālumā trusim nepieciešama, lai laikus pamanītu, ka tuvojas iespējamais ienaidnieks, un aizbēgtu (lidmašīna dzīvniekam varētu izskatīties pēc plēsīga putna).
Truša purniņa priekšā ir tā dēvētais aklais punkts, kas radies ļoti tālu sānos izvietoto acu dēļ. Bet oža un dzirde aizstāj šo trūkumu. Trusim tīklenē nav spoguļkārtas, tāpēc sliktā apgaismojumā tie redz ne pārāk labi, tomēr, kā liecina pētījumi, labāk nekā cilvēks. Interesanti, ka trusis spēj nedaudz izšķirt krāsas – var atšķirt zaļu no zilas –, bet ne tādā izpratnē kā tās redzam mēs.
Putni redz krāsas, ko nesaskata cilvēks
Putniem redze ir asāka nekā cilvēkiem, suņiem un kaķiem. Viņiem tāpat kā cilvēkiem acs tīklenē ir trīs veidu vālītes, bet tām papildus ir vēl fotoreceptori, kas paplašina redzamo gaismas spektru, tāpēc putni izšķir krāsas, ko cilvēki nemaz nevar saskatīt, un redz arī ultravioletās gaismas frekvences. Pateicoties tam, putns spēj cauri koku lapotnei ieraudzīt gatavos augļus. To pigments atstaro ultravioletos starus, un putns katru augli ierauga kā spožu objektu.
Acu izvietojuma dēļ vairums putnu priekšmetus tuvumā fiksē ar vienu redzokli. Tāpēc papagaiļi un kanārijputniņi, kad saimnieks liek būrī barību, pagriež uz to pusi vienu aci. Redzeslauks tiem ir ļoti plašs – gandrīz 360 grādu, bet viņi nespēj noteikt attālumu līdz priekšmetam.
Visasākā redze ir plēsīgajiem putniem. Viņi lieliski spēj skatīties arī pret sauli un atšķirt attālinātu kustību. Dažiem acīs ir pat tāds kā krāsu filtrs, kas palīdz tālāk un skaidrāk redzēt dūmakā. Klinšu ērglim redze ir desmit reizes asāka nekā cilvēkam – viņš, piemēram, zaķīti ierauga, kad līdz tam vēl kilometrs.
Vanags spēj pamanīt monētu, kas atrodas 300 metru attālumā, nemaz nerunājot par peli. Metoties lejā sagrābt medījumu, viņa acis spēj strauji mainīt fokusu. To gan nevar teikt par citu putnu – pūci, kura ir tālredzīga un tuvumā esošus objektus nespēj skaidri saskatīt.
Tāpēc arī par cilvēku ar labu redzi mēdz teikt, ka tam ir vanaga acs vai ērgļa acs.
Toties ar pūci cilvēku salīdzina, ja viņam ir lielas apaļas acis. Pūcei patiešām ir lielas acis, tās acs ābols ir vairāk izstiepts uz iekšu (garenisks) nekā apaļš, tāpēc radzene aizņem diezgan lielu acs ābola daļu. Taču pūce nevar pagrozīt acs ābolus. Lai paskatītos uz citu pusi, tai ir jāpagriež kakls. Toties tas ir ļoti kustīgs – horizontāli pūce var pagriezt galvu 270 grādu leņķī, bet vertikāli – 90 grādu leņķī. Pūce ļoti labi redz arī sliktā apgaismojumā, tās acis ir 100 reižu jutīgākas pret gaismu nekā cilvēkam. Tīklenē ir arī gaismu atstarojošā spoguļkārta. Dažkārt cilvēki domā, ka dienā pūces ir aklas, taču tā tas nav – dienā viņu redze vienkārši nav tik asa kā naktī. Jāsaka gan, ka redzamība tumsā un dienā dažādām pūču sugām ir atšķirīga.
Zirgiem – lielākās acis
Zirgs var redzēt gandrīz visapkārt – redzeslauks aptver aptuveni 355 grādus –, bet ne vienlīdz skaidri. Ass un telpisks attēls ir tajā daļā, kur dzīvnieks skatās ar abām acīm. Zirgs arī nefokusē skatienu uz atsevišķiem priekšmetiem, bet redz visu attēlu vienādi. Tā kā zirga acs tīklenē ir attīstīta spoguļkārta, viņš krietni labāk par cilvēku spēj redzēt krēslā. Pētījumos konstatēts, ka zirgs atšķir sarkano un zilo krāsu.
Bruņurupuči redz visas krāsas
Daba gādājusi, lai bruņurupucis spētu pasauli uztvert visās tās krāsās, ieskaitot ultravioleto. Turklāt bruņurupucis redz arī vājā apgaismojumā, jo tam tīklenē ir ārkārtīgi liels skaits nūjiņu.
Interesanti
- Ērces skatās uz pasauli ar muguru, tieši tur viņām ir izvietotas acis.
- Astoņkājiem, spriežot pēc piedzīvojumu romāniem, ir tikai viena acs. Taču patiesībā tās ir divas, tikai kreisā acs ir vairākas reizes lielāka nekā labā.
- Šķiet, visiem zināms, ka parastajai istabas mušai ir divas acis, kas izvietotas galvas sānos. Taču izrādās starp tām ir vēl trīs nezināmas acis. Kopā sanāk piecas acis. Starp citu, dažiem zirnekļiem ir astoņas acis.
- Hameleona acis var griezties uz dažādām pusēm neatkarīgi viena no otras un smadzenēm nodot divus dažādus attēlus.
- Ja gekona acī iekrīt kāds gruzis vai putekļi, viņš to nomazgā… ar mēli. Un viss tāpēc, ka šī reptiļa milzīgajām acīm nav kustīgu plakstiņu. Tāpēc gekoni nevar mirkšķināt, kā to dara cilvēki, un ir spiesti izmantot mēli ne īsti tam, kam tā parasti domāta.
Populārākie raksti
Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
