Rīga +20°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Filmas seansi tiek rīkoti kultūrvietās, kuras ir pieejamas personām ar kustību ierobežojumiem, kā arī filmā tiek nodrošināti subtitri nedzirdīgiem cilvēkiem un Latvijā neierasta prakse – ir sagatavots audio apraksts, kas filmas pieredzi piedāvā arī neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem.
Filma vēsta par vīrieti Reksi, kurš zaudē spēju kustēties pēc iekļūšanas autoavārijā. Tagad Reksim ir gandrīz 50 gadu. Viņa vienīgais tuvais cilvēks ir palikusi māte, kura par spīti savam vecumam un kaitēm strādā un apkopj dēlu, tagad abi ir situācijā, kurā, lai saglabātu veselo saprātu, atliek tikai pasmieties nelaimei acīs un sapņot par to, kas trūkst visvairāk. Paralizētais dzejnieks Reksis par spīti savam statiskajam stāvoklim, kurā atrodas jau pusi dzīves, pasauli izjūt ļoti kustīgi, kurā nebeidzamas mocības sajaucas ar sāpēm un jautru džezu, izfantazētām iekāres ainām un centieniem rast mieru.
Filma vizualizē tēmu, kas sabiedrībā manāmi stagnē un par kuru joprojām ir sarežģīti diskutēt, proti, personas ar invaliditāti un viņu emocionālo pārdzīvojumu attēlojums mākslā. Latvijas kino industrijā invaliditāte attēlota reti, sevišķi spēlfilmās. «Slima suņa murgi» aicina nebaidīties no svešā, izceļot visiem cilvēkiem līdzīgo vērtību un vēlmju klātesamību arī filmas varoņa dzīvē.
Filmas režisore Justīne Silakaktiņa apgūst kino režiju Latvijas Kultūras akadēmijas trešajā kursā, filma ir viņas diplomdarbs. Režisore komentē: «Slima Suņa Murgi» uzglezno traģisku ikdienu caur krāsām, smiekliem un mūziku. Šī īsfilma reflektē par cilvēka uztveri un to kā, neskatoties uz apstākļiem, ikkatram ir pieeja baudai.
Nodibinājuma «Apeirons» komanda atbalstījusi filmas tapšanu, nodrošinot ekspertu komandu ar diskusiju par invaliditātes pieņemšanu un palīdzot sagatavot audioaprakstu.
Kā norāda Nodibinājuma «Apeirons» vadītājs Ivars Balodis: «Ir labi, ka jauni cilvēki, kuri uzsāk savas profesionālās gaitas, savus kursa darbus velta sociāli aktuālām tēmām, tas ir ļoti svarīgi, jo nozīmē to, ka esam empātiska un iejūtīga sabiedrība un mums ir augsta spēja just līdzi, saprast un izprast sociālas tēmas! Ja mēs radām emocijas un tās ļaujam izjust arī skatītājiem, tad ļoti iespējams nākotnē mēs uz lietām skatīsimies daudz savādāk. Skaidrs, ka cilvēku dzīves ir dažādas, likteņi ir dažādi, un tas ir ļoti labi, ka sabiedrība ir izglītota, empātiska un saprotoša. Jo lietas ko mēs nepazīstam, mēs no tām neapzināti baidāmies un izvairāmies! »
«Bet ja kāds to paskaidro, piemēram caur mākslu un kultūru, tad mēs kā sabiedrība to labāk izprotam un pats galvenais pieņemam!»
Filmas pirmizrādes seansā Strazdumuižas neredzīgo ciemā skatītāji no auditorijas īpaši uzteikuši jauniešu drosmi runāt par sensitīvām tēmām ļoti provokatīvā veidā, kā arī novērtē, ka audio apraksts tapis tieši filmai ar tik neierastu vizualitāti un maz dialogiem, izaicinot paplašināt iztēles horizontus.
