Atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem un LVS standartiem, Pils iela nebūs veloceļš, tajā arī nebūs parastā vai ieteicamā velojosla. Esošajā risinājumā pielietotie ceļa apzīmējumi nenonāk pretrunā ar ceļu satiksmes noteikumiem vai spēkā esošiem standartiem, kas bija viena no galvenajām prasībām, uz ko norādīja ceļu satiksmes drošības audits, ko veica Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).
Ar ceļa apzīmējumiem projektētāji un pašvaldība vēlas panākt, ka Pils ielā ir velosipēdistu dominance pār autotransportu. Satiksmes organizācijas izmaiņas Pils ielā ir domātas kā aicinājums autovadītājiem, dodot priekšroku velosipēdistiem.
Sākotnēji izskatot pašvaldības ieceri par izmaiņām Pils ielā, «Latvijas Valsts ceļu» prasība bija neparedzēt iespēju tranzīta satiksmei šajā ielā, padarot to par vienvirziena ielu ar atdalītu veloinfrastruktūru. Taču pašvaldība tam nepiekrita uz ielas esošo piesaistes objektu dēļ (pasts, viesnīca, piekļuve kultūras namam, u.c.). Tāpat CSDD un «Latvijas Valsts ceļu» prasības bija velosatiksmi paredzēt atbilstoši likumu un standartu prasībām, kā arī sašaurināt brauktuvi, izdalīt satiksmes telpas un nelietot apzīmējumus, kas ir pretrunā ar ceļu satiksmes noteikumiem un nozares standartiem.
«Lai arī Latvijas standartos patlaban nav ieviests jēdziens veloiela, sekojot ceļu satiksmes noteikumiem un pārējiem spēkā esošajiem nozares standartiem, šādas ielas ierīkošana ir iespējama, taču tam ir nepieciešami lielāki finanšu ieguldījumi, kā arī veloielā nav iespējams saglabāt tranzīta autosatiksmi, uz ko mēs arī norādījām projektētājiem. Infrastruktūrai jābūt drošai visiem ceļa lietotājiem. Siguldas mēģinājums ir labs solis pretī plašākai velosatiksmes ieviešanai, taču sākotnējie risinājumi bija nedroši un bija pretrunā ar ceļu satiksmes noteikumiem. Pēc savstarpējām konsultācijām gan ar projektētājiem, gan ar CSDD, Valsts policiju un pašvaldību, ir atrasts risinājums, un laiks rādīs, kā tas strādās,» norādīja «Latvijas Valsts ceļu» Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.
«Novērojot pieaugošo riteņbraucēju skaitu Siguldā, tajā skaitā uz izglītības iestādēm, nepieciešams salīdzinoši īsā laika periodā ieviest kopējo satiksmi uzlabojošus risinājumus, kas pašvaldībai ir milzīgs izaicinājums ierobežota finansējuma apstākļos, kad investīcijas nepieciešamas izglītības infrastruktūrā, ceļu atjaunošanā u.c. Lai arī Siguldā piemērotais risinājums Pils ielā vēl nav iekļauts Latvijas standartos, drošāka un mierīgāka satiksme pilsētas centrā ir vajadzīga visiem satiksmes dalībniekiem jau šodien.
Standartiem atbilstošu velo infrastruktūru nav iespējams vienlaicīgi ieviest visās ielās, tai skaitā Pils ielā, kas šobrīd izbūvēta gājējiem un autobraucējiem. Ceram, ka Siguldas piemērs kalpos veloinfrastruktūras attīstībai kopumā,» sacīja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Projekta saskaņošanas procesā notika vairākas iesaistīto pušu tikšanās un darba grupas, kurās piedalījās «Latvijas Valsts ceļi», CSDD, Valsts policijas un pašvaldības pārstāvji, kā arī projektētāji no SIA "IE.LA inženieri". Darba grupās secināts, ka Siguldas Pils ielas satiksmes organizācijas izmaiņas būs pirmais mēģinājums Latvijā virzīties uz veloielas ierīkošanu. Taču risinājumi, kas tiks pielietoti Pils ielā neatbilst veloielu risinājumiem, kādi tiek pielietoti valstīs, kur šāda infrastruktūra tiek praktizēta, tāpēc šo ielu nevar saukt par veloielu, jo arī pēc būtības velosatiksmei priekšroka tur nav noteikta pēc normatīvā regulējuma. Darba grupa arī vienojās, ka nepieciešams strādāt pie standartizētām prasībām, kas aprakstītu veloielas risinājumus, kas būtu harmonizēti arī ar ceļu satiksmes noteikumiem.