Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lai nodrošinātu raitu pēctecību un neatstātu VM šajā krīzes laikā bez administratīvā vadītāja, Pavļuts šobrīd sliecas drīzāk pārcelt amatā par valsts sekretāru kādu civildienesta ierēdni ar atbilstošu kompetenci, tomēr ministrs kādu konkrētu kandidātu neminēja. Savukārt Mūrmanei-Umbraško ministrs piedāvājis «divus šobrīd vakantus iestāžu vadītāju vietnieka līmeņa amatus».
Disciplinārlietas komisija un arī ministrs valsts sekretāres gadījumā tomēr saskata atbildību mīkstinošus apstākļus – nepārtrauktu ārkārtas situāciju kopš pavasara, nestandarta procesu starptautiskā līmenī ar daudziem nezināmajiem un pastāvīgi mainīgiem apstākļiem, kā arī bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles līdzatbildību.
Vienlaikus par amata pienākumu konkrētu uzdevumu nepildīšanu pret Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktoru Svenu Henkuzenu sākta disciplinārlieta, kuru izmeklēs līdz aprīļa beigām. Pārbaudē secināts, ka Henkuzens ir kļūdaini informējis valdības pārstāvjus saistībā ar pieejamo vakcīnu apjomu.
Kā atklāja ministrs, atbilstoši skaidrojumiem, ko Henkuzens arī sniedzis disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai sakarā ar otro BioNTech/Pfizer iepirkumu decembrī, brīdī, kad valdībā šī diskusija par vakcīnu iegādi bijusi, viņš neesot no galvas varējis atminēties precīzo vakcīnu devu skaitu, esot gatavojies ziņot par citiem jautājumiem.
«Būtiskās sekas ir iestājušās no tā, ka faktiski nav izpildīts valdības dotais pēc būtības skaidri saprotamais uzdevums – iegādāties visu vakcīnu apjomu, kas ir pieejams, un pēc valdības sēdes šis uzdevums – konstatēt, kāds šis apjoms ir, un pēc būtības izpildīt valdības uzdevumu un iegādāties visas vakcīnu devas, kas bija pieejamas,» disciplinārlietas sākšanu pret Henkuzenu skaidroja Pavļuts.
Dienesta pārbaudi Pavļuts sāka 5. martā, un to veica specifiski izveidota vairāku iestāžu pārstāvju komisija, kas patlaban jau ir sniegusi ziņojumu par pārbaudes rezultātiem.
Kā ziņots, Pavļuts bija rosinājis pārbaudi saistībā ar vairākiem pirmajiem BioNTech/Pfizer vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kuros Latvija bija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams.
Ministrija par šo jautājumu bija rosinājusi pārbaudi, pēc kuras Pavļuts rosināja disciplinārlietu pret Nacionālā veselības dienesta Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu un VM valsts sekretāri Mūrmani-Umbraško.
Disciplinārlietā pret Lācbergu netika konstatētas viņa prettiesiskas darbības, lemjot par BioNTech/Pfizer vakcīnu iepirkšanu Latvijai.
Lai gan pirmajā dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka «viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi,» iepriekš sacīja ministrs.
Kā piemēru viņš izcēla faktu, ka darba grupa, kas radīta vakcīnu iepirkumu veikšanai, nav izveidota ar rīkojumu – tā ir pastāvējusi pēc savstarpējas vienošanās. No liecībām esot nojaušams, kas sapulcēs ticis runāts, bet nav protokolu vai dokumentu, kuros aprakstīts, par ko runāts. «Ir iemesls domāt, ka tādu vienkārši nav bijis,» piebilda politiķis.
Vēlāk martā intervijā Latvijas Televīzijai Pavļuts pavēstīja, ka ir nolēmis rosināt jaunu dienesta pārbaudi par visiem vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, veidojot vakcīnu portfeli kopš pagājušā gada rudens.
Jau vēstīts, ka pirmajā iepirkumā, līdz 2020. gada 19. novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 Pfizer vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000 devu.
Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
