Rīga +9°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Stāsta VIJA VEISA, ginekoloģe, dzemdību speciāliste Rīgas Dzemdību namā un I. Katlapas privātpraksē, Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja.
Saistības īsti nav
«Auglības jautājums ir ļoti būtisks, jo vairoties – tas ierakstīts mūsu ģenētiskajā kodā. Droši vien tāpēc arī radies jautājums, vai vakcīna pret Covid-19 vīrusu ietekmē spēju radīt pēcnācējus, jo patiesībā šīm tēmām nav īsti pamatotas saistības.
Ir skaidrs, ka vakcinācijai nav zinātniski ticamas ietekmes uz sievietes fertilitāti jeb spēju radīt pēcnācējus. Vakcīnu mērķis ir radīt antivielas pret pīķa proteīniem, kas ir koronavīrusam, lai, sastopot īsto vīrusu, mūsu organisms spēj to atpazīt, aktīvi radīt antivielas un uzvarēt cīņā. Tātad – nevis nesaslimt vispār, bet pasargāt no smagas slimības gaitas. Mehānisms dažādu ražotāju vakcīnām ir līdzīgs, atšķiras veids, kādā organisma šūnām tiek nodota informācija un ierosināta antivielu veidošanās, bet tam nav nekādu paliekošu seku, jo šīs nesējvielas noārdās un no organisma izvadās dažu dienu laikā. Uzskatāmībai es mēdzu lietot vienkāršu salīdzinājumu: kad ārā kļūst ļoti auksts, automašīnai jālieto pareizais logu tīrīšanas šķidrums, kas paredzēts zemām temperatūrām, jo citādi stikls aizsals, logu tīrāmās slotiņas vienkārši piesals pie vējstikla, braukt nebūs droši, riskējam iekļūt avārijā. Ja mēs automehāniķim pajautātu, vai šis logu tīrītāja šķidrums, ieliets tam paredzētajā tvertnē, nesabojās mašīnas motoru, viņam nebūs nekā, ko mums izvērsti atbildēt. Nē, nesabojās. Bet pamatojuma nav, jo arī sasaistes nav. Tā arī ar kovida vakcīnu. Vai tā ietekmē auglību? Nē. Patiesībā neviena no vakcīnām neietekmē cilvēku spēju radīt pēcnācējus, arī vakcīna pret Covid-19 ne.
Ieteikumi mainās
Zinu, ka dažas pacientes jūtas samulsušas: «Kā tad tā? Šajā pavasarī, kad Latvijā sāka vakcinēt visus iedzīvotājus, vairs neizdalot prioritārās grupas, ārsts teica, lai nogaidu ar vakcināciju, savukārt tagad mudina, lai eju vakcinēties.»
Ir jāsaprot, ka šī pandēmija ir unikāla situācija, mums nav melnraksta, kam sekot, visi mācās šeit un tagad. Informācija nāk klāt, papildinās, un arī ieteikumi līdz ar to mainās. Bet vienmēr, vienmēr medicīnā pirmais likums ir – nekaitēt! Kad pirms pusotra gada viss sākās, mums bija viena informācija – ka smagi slimo seniori un cilvēki ar hroniskām slimībām. Pēc laika tapa skaidrs, ka smagi slimo un no Covid-19 pat mirst arī jauni un relatīvi veseli cilvēki. Tad Amerikā tika apkopoti dati par grūtniecēm, un secinājumi bija ļoti satraucoši – viņas slimo smagi, viņas ir jāsargā! Vēl pēc laika tika piereģistrēta vakcīna, tātad jau bija iziets nopietns, stingrs pētījumu posms. Sākumā grūtnieces masveidā nevakcinēja, vispirms notika tā sauktie preklīniskie testi uz dzīvniekiem, tad pamazām, pamazām parādījās dati par dažiem desmitiem grūtnieču, tad simtiem, kuras saņēmušas vakcīnu, nejauši nonākot pētījuma grupā, tas ir, šīs sievietes tajā brīdī, kad piedalījās pētījumā, vēl nezināja, ka gaida bērniņu. Un tur negatīvas sekas neredzēja. Tad nāca nākamie dati – par tūkstošiem grūtnieču, no kurām daudzas bija medicīnas darbinieces. Tika izvērtēts, ka viņām drošāk ir vakcinēties nekā riskēt un saslimt ar Covid-19, strādājot augsta riska apstākļos. Tāpēc galvenie atslēgas vārdi šajā pandēmijā ir – spēja adaptēties, ātri pielāgoties informācijai, kas nāk un papildina jau esošos faktus un zināšanas. Tāpēc arī ir tā, ka rekomendācijas var mainīties, bet vienmēr – stingri izvērtējot risku, lai netiktu nodarīts kaitējums. Un tagad pilnīgi noteikti ir skaidrs – saslimt ar Covid-19 grūtniecības laikā ir daudz bīstamāk nekā vakcinēties. Nav jāuztraucas, ka tagad varētu tomēr nākt paziņojums: stop, nevakcinējam topošās mammas! Nē. Ir pilnīgi skaidrs, ka pati grūtniecība ir riska faktors slimot ar kovidu smagāk un vakcinācija ir ļoti iesakāma.
Grūtnieces slimo smagāk
Šobrīd mēs jau varam runāt par pētījumu apkopojumiem no dažādām valstīm. Tie iekļauj vairākus simtus tūkstošus sieviešu, kuras ir vakcinētas pirms grūtniecības iestāšanās un pēc tam ir ieņēmušas mazuli, un topošās māmiņas, kuras ir vakcinētas grūtniecības laikā. Un ir skaidri redzams, ka vakcinācija pret Covid-19 neapdraud grūtniecības norisi vai bērniņa veselību. Vakcinācijai nav saistības ar priekšlaicīgām dzemdībām vai abortiem. Toties mēs noteikti zinām, ka šādas sekas ir saslimšanai ar kovidu. Tāpat diemžēl grūtniecēm, kuras saslimst ar kovidu, ir lielāks risks nokļūt intensīvajā terapijā, nonākt pie mākslīgās plaušu ventilācijas un, jā, augstāks risks nomirt nekā viņu vienaudzēm, kuras tobrīd mazuli negaida.
Ja saliekam svaru kausos mums zināmo informāciju, var pārliecinoši apgalvot, ka vakcinēties ir drošāk. Īpaši šajā situācijā, kad saslimstības skaitļi atkal aug. Reizēm topošās māmiņas uzskata: nekur neiešu un tā pasargāšu sevi, nesaslimšu. Bet grūtniecei visdrīzāk ir partneris, varbūt ir vecāki bērni, kuri var atnest vīrusu mājās.
Diemžēl slimnīcās smagā stāvoklī nonāk grūtnieces, kuras ir saslimušas ar kovidu, un tas nav nekāds noslēpums. Tikko plašsaziņas līdzekļos bija ziņa, ka nomirusi nevakcinēta deviņpadsmitgadīga māmiņa. Viņa smagi saslima ar kovidu trešajā grūtniecības trimestrī, ārsti ilgi cīnījās par viņas un bērna dzīvību, diemžēl, situācijai pasliktinoties, mazulis ar ķeizargriezienu piedzima, bet mamma nomira. Viņa varēja būt vakcinēta… Ir arī gadījumi, kur mammas izdzīvo, bet zaudē gaidāmo bērniņu. Ir situācijas, kur jaundzimušie smagā stāvoklī nonāk slimnīcā ar kovidu. Par to sociālajos tīklos neraksta, cilvēki šīs sāpes un pārdzīvojumus patur pie sevis.
Kad drošāk?
Grūtniece var vakcinēties jebkurā periodā. Bet, tā kā kovida slimības gaitas smagumu lielā mērā nosaka ķermeņa izmaiņas, kas notiek otrajā un trešajā trimestrī, – ir samazināts plaušu tilpums, ir samazināta to ventilācija, diafragma ir pacelta, imūnās reakcijas ir atšķirīgas –, būtu lieliski, ja šajā brīdī viņa jau būtu vakcinēta. Tāpēc ieteikums ir tikai viens – to izdarīt pēc iespējas ātrāk. Vislabāk – jau pirms grūtniecības.
Sabiedrībā joprojām valda nepamatots mīts, ka grūtnieces nedrīkst lietot nekādas zāles. Bet tā nav taisnība. Ir grūtnieces ar nopietnām slimībām, kurām ir jālieto bronhiālās astmas medikamenti, vairogdziedzera hormonu zāles, jāregulē pārāk augsts asinsspiediens, cukura diabēts. Viņas to dara atbilstoši norādēm, un viņām piedzimst veseli mazuļi. Tāpat ir noteiktas vakcīnas, kuras tieši grūtniecēm iesaka visā pasaulē, piemēram, pret gripu un pret garo klepu. Un jāatceras arī – ja grūtniece nonāk kovidnodaļā, viņas ārstēšana ir ļoti nopietna, tad zāļu ir daudz, un arī tām ir iespējamas blaknes.
Savukārt, ja mamma ir vakcinēta, viņa pasargā gan sevi pašu, gan mazuli, jo caur placentu viņš saņem aizsardzības vielas. Tāpat vēlāk, ēdinot bērniņu ar krūti, imūnglobulīni jeb antivielas ir mammas pienā, un mazulis ir lielākā drošībā.
Tendence ir pozitīva
Daktere Santa Markova no Rīgas Dzemdību nama 13. septembra raidījumā Ģimenes studija zināja teikt, ka kopš aktīvas vakcinācijas sākuma, tas ir, apmēram pēdējo četru mēnešu laikā, no visām dzemdējušajām sievietēm pilnu vakcinācijas kursu ir saņēmušas vidēji trīspadsmit procenti. Savukārt par pēdējo mēnesi dati ir labāki – pilnībā vakcinēti ir jau aptuveni divdesmit procenti māmiņu, kuru mazuļi nāk pasaulē Rīgas dzemdību namā. «Esmu parēķinājusi, ka no grūtniecēm, kas ir uzskaitē pie manis, vakcinētas ir gandrīz puse. Un man ir liels prieks, ka sievietes apzinās, cik tas ir būtiski, un vakcinējas, lai pasargātu sevi un arī bērniņu. Un es gribu aicināt vakcinēties arī radiniekus, kuri ir jaunajai mammai tuvumā. Tas būtu atbildīgi pret māmiņu un gaidāmo mazuli. Tāpat pārus, kuri plāno mazuli: vakcinējieties un uz pirmo vizīti pie ginekologa, lai stātos grūtniecības uzskaitē, jau nāciet jau ar pabeigtu vakcinācijas kursu! Tas būtu tāds labs un gudrs solis.»
Un kā ir vīriešiem?
Stāsta ANDRIS ĀBELE, urologs Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, klīnikā EGV un klīnikā Piramīda.
«Runājot ar pacientiem, arī es dzirdu šīs bažas. Jā, vīrieši, saklausījušies mītus, šad tad man pajautā, vai vakcīnas pret Covid-19 (visas vai specifiski kāda konkrēta ražotāja) var ietekmēt auglību. Mana īsā atbilde: neviena no Eiropas Savienībā pašreiz lietotajām vakcīnām neskar nevienu no parametriem spermas kvalitātē, un tām nav pierādītas ietekmes uz ģenētisko materiālu. Bet – par visu pēc kārtas!
Protams, mums vēl nav un nevar būt datu par desmit un vairāk gadiem, bet ir lietas, kuras mēs skaidri zinām, un pēc tām varam samērā droši prognozēt tālāko. Un tātad – viena spermatozoīdu paaudze veidojas apmēram septiņdesmit dienās, tāpēc var salīdzināt, kāda bija spermas kvalitāte un tās apjoms pirms vakcinācijas un pēc. Testējot spermas paraugus pirms vakcinācijas un septiņdesmit dienas pēc, kad ir radusies pilnīgi jauna spermotozoīdu paaudze, kvalitāte un koncentrācija bija nemainīga. Tātad var gana droši secināt, ka vakcinācijai pret Covid-19 nav ietekmes uz vīrieša auglību.
Otra tēma, par kuru mēdz satraukties, – ka vakcīnas varot ietekmēt ģenētiku. Īpaši ar mītiem tiek apvītas inovatīvās vakcīnas – Moderna (Spikevax) vai PfizerBioNTech ražotā Comirnaty. Šīs abas vakcīnas satur vīrusa ģenētisko kodu (bet ne pašu vīrusu, un turklāt ne dzīvu!), tāpēc tās sauc par ziņneša RNS (jeb mRNS) vakcīnām. Iespējams, kādam tas izklausās baisi, bet, nē, ne šī, ne citas vakcīnas pret Covid-19 neietekmē cilvēka DNS. Tās arī nenonāk spermatozoīda kodolā un nevar kaut kā ietekmēt pēcnācējus. Šajās vakcīnās nav nekā tāda, kas to varētu izdarīt. Arī izvērtējot pašas vakcīnas darbības principu, tas nav iespējams, jo gan mRNS, gan tā kodētais proteīns organismā tiek noārdīts.
Ja mēs gribam būt ļoti precīzi, tad ir godīgi jāpasaka, ka dažiem pēc vakcinācijas īsāku vai garāku brīdi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, un tas, protams, uz to laiku ietekmē auglību. Bet tas ir apmēram tāpat kā tad, ja vīrietis būtu saaukstējies. Tas ir pārejošs sīkums. Katrā ziņā ietekme, ja vīrietis saslimst ar Covid-19, ir nesalīdzināmi lielāka. Sākumā pētījumi bija vērsti uz plaušām, sirdi, nierēm – dzīvībai svarīgiem orgāniem –, tagad ir veikti pētījumi arī par to, kā kovida izslimošana ietekmē sēkliniekus – orgānu, kurā veidojas spermatozoīdi. Dati pierāda, ka Covid-19 vīruss ir atrasts gan sēkliniekos, gan dzimumloceklī, kas pats par sevi nav nekas pārsteidzošs, jo šis vīruss nonāk asinsritē un izplatās pa visu organismu. Taču arī vairākus mēnešus pēc izslimošanas nelielā daudzumā vīruss vīrieša dzimumorgānos ir atrodams. Labā ziņa ir, ka Covid-19 nav seksuāli transmisīva infekcija, tātad to nevar nodot partnerei, pat ja vīrusu atrod spermā pēc izslimošanas. Bet sliktā ziņa ir, ka daļai pacientu Covid-19 dēļ sēkliniekos rodas iekaisums, kas būtiski pasliktina spermas kvalitātes rādītājus. Pierādīts, ka daudziem pat pēc vidēji smagas kovida slimības gaitas hormona testosterona daudzums vēl pat pusgadu ir pazemināts. Un šis komplekts nozīmē gan problēmas ar auglību, gan zemāku libido, gan krietni augstāku procentu erektilās disfunkcijas iespējamībai.
Īsāk sakot, saliekot kopā visus racionālos argumentus, pāriem, kuri plāno mazuli, pilnīgi noteikti tiek rekomendēts vakcinēties. Vakcinācija pret Covid-19 neietekmē auglību, neietekmē mazuļa attīstību vai ģenētiku, bet ir tik būtiski, lai laikā, kad mazulis būs mammas vēderā vai jau piedzimis, neviens no vecākiem nesaslimtu smagā veidā.»
