Rīga +11°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Mūsu ģimenei šī ir jauna pieredze un noteikti ne tā patīkamākā,» PDz saka Kontinentālās hokeja līgas kluba Podoļskas Vitjaz uzbrucēja Kaspara Daugaviņa sieva Santa. Kamēr vīrs spēlē Krievijā, Santa ar abu meitām – piecus gadus un pusotra gada vecām – dzīvo Latvijā. Septembra sākumā viņas vīrs ieradās dzimtenē ar savu hokeja komandu.
Covid-19 ierobežojumu dēļ viņam nācās ievērot stingrus noteikumus – uzturēties tikai viesnīcā un sacensību vietā. Pirmo reizi hokejista karjerā Kasparam bija liegts satikties ar ģimeni.
Daugaviņi nebija redzējušies jau vairāk nekā mēnesi. Lai viens uz otru varētu vismaz paskatīties, Santa 8. septembrī ieradās Arēnā Rīga, kur klātienē vēroja hokeja spēli starp Podoļskas Vitjaz un Dinamo Rīga.
«Mums, var teikt, ka visi jau ir izslimojuši. Esam tikai kādi četri vai pieci cilvēki, kas neesam slimojuši. Esmu viens no viņiem,» pirms spēles atzina Daugaviņš. Ienākt Arēnā Rīga viņš varēja tikai ar atkārtoti veiktu negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Pirmās analīzes visi Podoļskas Vitjaz komandas hokejisti veica vēl pirms ierašanās Latvijā.
«Kad vēl nebija Covid-19, parasti šķirti bijām laikā, kad Kaspars devās uz pirmssezonas nometni,» PDz stāsta Santa.
«Tie bija kādi divi mēneši, citreiz viņam pa vidu vēl sanāca atlidot uz pāris dienām mājās. Tagad ir citādi. Mums kā ģimenei jādzīvo šķirti uz nenoteiktu laiku.
Kaspars uz Krieviju devās jau jūlija beigās, un tagad viņu redzēsim tikai oktobra vidū, kad atkal būs spēle Rīgā. Tas ir ļoti grūti, ļoti…
Gan man, gan mūsu meitenēm, gan viņam,» teic Daugaviņa sieva. «Kad ar meitām vērojām spēli, bija ļoti patīkami atkal redzēt tēti un vīru. Turpat hallē satikām Kasparu uz desmit minūtēm, parunājāmies, tiesa, ieturot lielu distanci. Viņš nevarēja samīļot un sabučot meitas. Nevienam ko tādu nenovēlu…» saka Santa.
«Citkārt mēs ar meitām bijām uz sezonas sākumu Krievijā. Vienmēr visur esmu braukusi līdzi, jo ģimenei jābūt kopā. Bet šogad, lai arī cik ļoti mēs to gribam, situācija pasaulē mums to liedz. Un šī pasaule man ļoti nepatīk. Tomēr cenšamies būt pozitīvi un cerēt, ka drīz tas mainīsies, ka komanda vai līga spēs noorganizēt mums vīzas, lai varam iebraukt Krievijā.»
