• Rīgā joprojām nav plāna, kā nodalīt lietus un sadzīves notekūdeņus

    Aktuāli
    Ziņu aģentūra LETA
    8. augusts, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Rīgā joprojām nav plāna, kā nodalīt lietus un sadzīves notekūdeņus, šodien preses konferencē atzina Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Elita Baklāne-Ansberga.

    Lai gan, pateicoties uzņēmuma SIA «Rīgas ūdens» darbībai, ir būtiski samazināts neattīrīto notekūdeņu daudzums, kas nonāk vidē, tomēr, joprojām tas esot ļoti liels.

    Ja 2018.gadā «Rīgas ūdens» novadīja Daugavā 2,64 miljonus kubikmetru neattīrītu notekūdeņu, tad 2021.gadā šo daudzumu izdevās samazināt līdz 670 000 kubikmetru.

    Pērn Daugavā novadīto neattīrīto notekūdeņu daudzums palielinājās līdz 884 000 kubikmetru. Savukārt šogad septiņos mēnešos tie ir 283 115 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu.

    Lielākoties tās esot avārijas izplūdes, kad notekūdeņu daudzums pārsniedz attīrīšanas iekārtu jaudu. Tas ir saistīts ar pastiprinātu nokrišņu daudzumu, piemēram, jūlijā šādas avārijas noplūdes bijušas četras.

    VVD vadītāja piebilda, ka augustā jau divas reizes bijuši atvērti avārijas izvadi un kopš vakardienas Daugavā varētu būt ieplūduši vēl aptuveni 100 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu.

    Viņa uzsvēra, ka tieši pašvaldību domju atbalsts finansējuma piešķišanā attīrīšana iekārtām ir izšķirošs, lai samazinātu vidē noplūdušo neattīrīto notekūdeņu daudzumu.

    Diemžēl galvaspilsētā neesot plāna, kā īpaši pilsētas centrā vēsturiski veidotās notekūdeņu kopsistēmas nodalīt. Tāpat pašvaldība pienācīgi nav pievērsusi uzmanību zaļo noteču veidošanai. Joprojām tiekot veidoti lieli asfalta stāvlaukumi, piemēram, pie jaunajiem veikaliem, no kuriem lietus notekūdeņi tiek ievadīti kopējā notekūdeņu sistēmā un nonāk attīrīšanas iekārtās.

    Savukārt gan Eiropā, gan visā pasaulē tiek pievērsta uzmanība moderniem risinājumiem, lietus notekūdeņiem veidojot tā saucamās zaļās noteces, dīķus, baseinus, kuros uzkrājas lietus ūdens, kuru turklāt var izmantot zaļo zonu laistīšanai. Rīgā šādi risinājumi esot tikai kā izņēmumi, nevis kā standarts.

    Līdz ar to, «Rīgas ūdens» dabas resursu nodoklī samaksā vairāk nekā vienu miljonu eiro gadā, un šis maksājums tiekot iekļauts uzņēmuma pakalpojuma tarifos.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē