Rīga +8°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Stendzenieks esot pagātnē aizkavējies cilvēks
Pirms saulgriežiem dzejniece un publiciste Liāna Langa tviterī dalījās kādā novērojumā – lielveikalā Salaspilī «aiz vairākām letēm bez mazākām bremzēm krieviski sabļaustījās pārdevējas. Atstāja nomācošu iespaidu, radot urlisku vidi. Kāpēc mums Latvijā jājūtas kā «paRašā»?»
Arī sarunā ar žurnālu «Privātā Dzīve» viņa pauž: «Esmu dzīvojusi ārzemēs, vienu mēnesi Austrijā, piecus gadus Ņujorkā, arī citās valstīs. Balstoties uz pašas pieredzi, varu teikt, ka šī ir Latvijai raksturīgu krievu pārdevēju uzvedība, kas nebūtu pieņemama pilnīgi nekur citur Rietumos. Valoda ir nopietna lieta, un tāda lingvistiska agresija – bļaustīšanās skaļā krievu valodā kara laikā ir necieņa pret vietējiem iedzīvotājiem. Publiskā telpā tas nav pieņemami.»
Citi lasa
Langa gan paslavē lielveikalu, kur tas noticis, jo saņēmusi no vadības atvainošanās vēstuli un solījumu veikt pārrunas ar personālu. Tik saprotošs šajā situācijā gan nebija reklāmists Ēriks Stendzenieks, kurš Langai veltīja skarbus vārdus: «Tu absolūti ne ar ko neatšķiries no vissūdīgākajos padomijas gados piedzīvotās etniskās diskriminācijas faniem. (..) Ej d***t, Liāna.»
Daudzi atzinīgi novērtēja viņa ierakstu, bet tikpat daudzi nosodīja gan tā saturu, gan autora rupjību. «Man radies priekšstats, ka Ēriks Stendzenieks ir pagātnē aizkavējies cilvēks, kurš nesaprot kampaņu Runā latviski Latvijā, kura norit ar ļoti labiem rezultātiem,» uzskata Langa. «Simtiem uzņēmumu savās tīmekļa vietnēs ir atteikušies no krievu valodas. Acīmredzot Stendzenieks nesaprot procesus Ukrainā, kur publiskā telpa ir pilnībā atkrieviskota. Es neuztveru nopietni viņa tvītus, jo tie ir neargumentēti, infantili, un viņš mani sūta kaut kur…
Tas ir tāds bērndārznieka līmenis, līdz ar to tas nav nopietni uztverams no mana redzespunkta,» uzsver Langa.
«Atkrievošana bija viens no Trešās atmodas ideāliem, ko tagad cenšamies piepildīt,» teic viņa un rosina paturēt prātā, ka 19. gadsimtā Krievija Latgales teritorijā vēlējās iznīcināt visas grāmatas ar latīņu burtiem, aizstājot tās ar kirilicā rakstītajām. «Tika dedzinātas pat Bībeles ar latīņu druku! Mums ir 160 gadu rusifikācijas vēsture. Ukrainas piemērs parāda, ka rusifikācijai seko okupācija, pēc tam – genocīds. Mēs to nevaram pieļaut. Stendzenieks to nesaprot šodien, bet varbūt viņš sapratīs to rīt,» tā Langa.
Šis esot Langas 15 minūšu slavas mirklis
«Es esmu uzaudzis padomju laikā Kauguros, kur varēja dabūt pa muti, ja sabiedriskās vietās un veikalos runāji latviešu valodā. Ar to saskāros arī padomju armijā, jo mana mamma nebija Vija Artmane. Taču vainot uzņēmumu, kas pieļāvis, ka divas darbinieces savā starpā sarunājušās krieviski, kas, citējot Liānu, «veido urlisku vidi»…» sarunā ar PDz brīnās reklāmists Ēriks Stendzenieks.
«Un tā raksta šī tolerantā un inteliģentā sieviete, kas, starp citu, ir dzejniece. Man vajag daudz, lai es kādu pasūtītu d***t.
Tomēr katru reizi, kad redzu kādu vicināmies ar pseidopatriotisku karogu un aizliedzot diviem cilvēkiem sarunāties viņu dzimtajā valodā, es varu pasūtīt d***t nekavējoties!» saka viņš. Stendzenieks nenožēlojot, ka bijis tik rupjš. «Ja es dabūtu vienu eiro katru reizi, kad kāds man saka, ko man vajadzētu darīt citādāk, es droši vien jau dzīvotu Šveicē. Bet kāda gan te var būt runa par robežām? Turklāt pašas Liānas tekstos figurē tādi vārdi kā letiņi, urlas,» saka viņš.
«Dziļi izprotu šo Liānas Langas 15 minūšu slavas mirkli. Viņa diemžēl nav kļuvusi tik tautā populāra un ikoniska ar savu dzeju. Gundega Repše, Nora Ikstena, Liāna Langa, Ieva Akuratere – visām bija viena starta līnija. Kad Akuratere ar ģitāru uz skatuves dzied: «Palīdzi, Dievs, mūsu latviešu tautai», tad raud visa Mežaparka estrāde. Un tad ir Liāna, kurai nesanāca, bet iekšā jau graužas! Šis ir Liānas lielais iznāciens, kurā viņa ir nācijas māte un likteņupe,» ironizē Stendzenieks.
Langa gan par Stendzenieka vārdiem nebēdājot, jo domubiedru viņai netrūkstot. «Es esmu saņēmusi simtiem vēstuļu, atzinīgus vārdus esmu dzirdējusi gan no Saeimas tribīnes un politiķiem, gan no pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita,» uzsver dzejniece.
Citas ziņas lasiet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā!
