Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
«Putinam vajadzētu saprast, ka viņš iet Brežņeva ceļu. Viņš pats reiz teica, ka Padomju Savienība sabruka, jo pārāk daudz tērēja bruņojumam, un tagad viņš dara tieši to pašu,» sacīja Sikorskis. «Viņš vada ļoti dārgu karu un arī provocē, biedē visus Rietumus, liekot tiem palielināt savus aizsardzības izdevumus. Mēs to darām, jo Putins mums draud,» viņš piebilda.
«Tas nozīmē, ka no Teksasas lieluma ekonomikas Putinam nāksies izspiest vēl vairāk līdzekļu aizsardzībai. Cerams, ka ar līdzīgu rezultātu (kā Padomju Savienībā), bet ātrāk,» pavēstīja Sikorskis.
NATO samita galadokumentā dalībvalstis trešdien pauda nesatricināmu uzticību savstarpējās aizsardzības principam, kā arī apņēmās palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Visi 32 sabiedrotie samita deklarācijā apņēmušies līdz 2035.gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP.
Saskaņā ar panākto vienošanos kopējie aizsardzības izdevumi sadalīti divās daļās, 3,5% no IKP atvēlot tiešajiem aizsardzības izdevumiem, bet vēl 1,5% novirzot ar aizsardzību saistītās infrastruktūras objektiem.
Samita galadokumentā Krievija atzīta par ilgtermiņa draudu kolektīvajai drošībai, kā arī atkārtoti pausts ilgstošs atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Maskavas agresiju. Alianses dalībvalstis paziņojušas, ka ir «vienotas, stājoties pretī lielajiem draudiem drošībai (..), īpaši ilgtermiņa draudiem, ko Eiroatlantiskajai drošībai rada Krievija,» teikts samita deklarācijā.
ASV Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā teikts, ka Krievijai sāk beigties padomju gados saražotās bruņutehnikas krājumi.
«Satelītattēli, kuros redzamas atsevišķas bruņutehnikas remonta rūpnīcas Krievijā, liecina, ka Krievija turpina paļauties uz padomju laika bruņutehnikas krājumu atjaunošanu,» teikts ISW ziņojumā. «Lielākā daļa bruņutehnikas, ko Krievija izņem no noliktavām, vairs nav pietiekami labā stāvoklī, lai to varētu nekavējoties bez atjaunošanas izvietot frontē, kā Krievija to varēja darīt kara sākumā,» teikts ziņojumā.
«Krievija visu kara laiku ir atbalstījusi savas uzbrukuma operācijas, izmantojot padomju laika bruņutehnikas krājumus, lai kompensētu lielos zaudējumus, taču šis resurss ir ierobežots un tuvojas pieejamības samazināšanās punktam. Krievijas spēki bruņumašīnu vietā arvien biežāk izmanto motociklus un bagijus frontes līnijā Ukrainā, jo 2023.gada un 2024.gada nogalē bija lieli Krievijas tehnikas zaudējumi,» norādīja ISW eksperti.
Lielbritānijas Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts (IISS) februārī aplēsa, ka Krievijas karaspēks 2024.gadā vien zaudēja vairāk nekā 3700 bruņutransportieru un bruņumašīnu.
«Joprojām nav skaidrs, vai Krievijas izmantotie motocikli un bagiji būs pietiekami, lai kompensētu šos zaudējumus vidējā termiņā un ilgtermiņā,» teikts ISW ziņojumā.
