Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) rekonstrukcija tiks sākta ar operāciju zāles atjaunošanu, Latvijas Televīzijas raidījumā «Šodienas jautājums» pavēstīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Viņš skaidroja, ka daļa no 16 miljoniem eiro, kas nepieciešami operāciju bloka rekonstrukcijai, šobrīd ir iezīmēti no Eiropas fondiem, bet daļai nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums. «Mums vēl trūkst daži miljoni, lai savāktu šos 16 miljonus eiro, lai šogad varētu uzsākt operāciju zāles rekonstrukciju,» pauda Abu Meri.
Atbildot uz jautājumu, cik reāli ir, ka vismaz 65 miljonus eiro, kas nepieciešami LOC rekontrukcijai, varētu ņemt no aizsardzības budžeta, Abu Meri norādīja, ka šis jautājums ir sarežģīts, jo neesot izvirzīti konkrēti mērķi NATO, cik liels īpatsvars no iekšzemes kopprodukta (IKP) jānovirza aizsardzībai, un cik – dažādām nozarēm, kas saistītas ar aizsardzību.
«Mēs ceram uz 1,5% no IKP, ka daļa no tā varētu būt slimnīcas infrastruktūru labošanai, pagrabiem (..). Ja būs atkāpe budžetā, ka varēs palielināt deficītu, tad varētu atrast [naudu], bet tā nebūs nauda telpu remontiem, bet gan operāciju zālēm, lietām, kas tiešām nepieciešamas »X" stundā," pauda Abu Meri.
Savukārt nākamā gada budžetā šo naudu nav iespējams rast, sacīja veselības ministrs.
Viņš skaidroja, ka, ja radīsies nauda, kuru varēs novirzīt demogrāfijai, bērniem, medikamentiem onkoloģijas pacientiem, tad šī nauda tur arī tiks novirzīta.
Abu Meri pauda, ka atlikušo summu varētu rast aizņemoties, līdz gada beigām sakārtojot RAKUS finansiālo situāciju un tad sākot sarunu ar Eiropas Investīciju banku. Kā otru variantu viņš minēja finansējuma pārdali no Eiropas fondiem.
Jau vēstīts, ka LOC rekonstrukcijai finansējums tiks meklēts Eiropas fondos, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču norādījusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Premjere atzīmēja, ka primāri problēmas ar finansējumu radušās, jo viena būvniecības kompānija neesot izdarījusi savus darbus laikā un valdībai bija jārisina RAKUS un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) problēmas kopīgi.
Siliņa pauda, ka valdība atradusi finansējumu, lai pabeigtu Latvijas Infektoloģijas centru, kā arī premjerei esot svarīgi atrast finansējumu LOC, kas esot arī viņas uzstādījums veselības ministram.
Ministru prezidente atzīmēja, ka onkoloģijas pacienti ir pelnījuši labas telpas, un valdība šo finansējumu meklēs.
Viņa noradīja, ka finansējums esot «ārkārtīgi liels» – vairāk nekā simtiem miljonu kopā, un šādu finansējumu var rast, tikai meklējot pa daļām.
Tāpat vēstīts, ka maija beigās par atkāpšanos no amata paziņoja RAKUS valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, kurš slimnīcu vadīja kopš 2023.gada 27.aprīļa. Viņš šādu lēmumu esot pieņēmis, neatrodot pamatu konstruktīvai sadarbībai ar padomi, kā arī atšķirīgas veselības nozares nākotnes vīzijas dēļ.
Tā brīža slimnīcas padomes vadītājs Edgars Labsvīrs apgalvoja, ka šī bijusi abpusējā vienošanās.
RAKUS Ārstniecības padomes priekšsēdētājs, Internās medicīnas galvenais speciālists un profesors Aivars Lejnieks tobrīd pauda, ka pēdējā laikā spiediens uz slimnīcas valdi un valdes priekšsēdētāju ir bijis liels un nesaprotams. Lejnieks arī norādīja, ka nevēlas «virpināt sazvērestības teorijas», tomēr viņu dara aizdomīgu «labprātīgā vienošanās» par Staņēviča darba pārtraukšanu slimnīcā.
Vienlaikus RAKUS darbinieki vēstulē amatpersonām prasīja skaidrot Staņēviča atkāpšanos. Vēstulē, ko parakstījuši vairāk nekā 200 darbinieki, teikts, ka Staņēviča atkāpšanās darbiniekos izraisījusi «sašutumu un aizdomas par negodīgu ietekmi no padomes puses». Tāpēc personāls pieprasa VM sniegt skaidrojumu par to, kāpēc konkrētas amatpersonas tiek ieceltas slimnīcas padomē un kāpēc par šiem lēmumiem netiek sniegta atklāta informācija.
Pēcāk Abu Meri apmeklēja slimnīcu un tikās ar darbiniekiem, lai skaidrotu esošo situāciju.
Savukārt 9.jūnijā, pāris nedēļas pēc Staņēviča atkāpšanās, par amata atstāšanu paziņoja arī slimnīcas padomes vadītājs Labsvīrs. Viņš uzskata, ka viņa lēmums var uzlabot valdes un padomes sadarbību, mazināt slimnīcas kolektīva neapmierinātību ar radušos situāciju, kā arī veicināt pakāpenisku LOC renovācijas sākšanu iespējami drīzākā laikā.
RAKUS padomē darbu šobrīd turpina divi līdzšinējie padomes locekļi – Valts Ābols un Jolanta Roze. Padomes pagaidu locekļa amatā apstiprināts VM valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.
Savukārt slimnīcas valdē darbu turpina trīs valdes locekļi – Haralds Plaudis, Kaspars Plūme un Vadims Beļuns. Valdes priekšsēdētāja pienākumus līdz 2026.gada 3.janvārim pildīs Plaudis.
