Latviski, ārzemnieciski un skaisti. Kādi 9 jauni vārdi būs nākamgad kalendārā?

«No 2022. gada aprīļa līdz 2025. gada aprīlim saņemts 181 priekšlikums latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksta papildināšanai un 78 priekšlikumi paplašinātā vārdadienu saraksta papildināšanai,» stāsta Kalendārvārdu ekspertu komisijas priekšsēdētājs, Valsts valodas centra Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta galvenais lingvists Dr. philol. Agris Timuška.
Komisija darbu noslēdza, iekļaujot nākamā gada tradicionālo kalendārvārdu sarakstā 9 jaunus vārdus, bet paplašinātajā – 56. «Lielākoties, protams, diskusijas izvērtās par tiem vārdiem, par kuriem komisijas locekļiem bija pretēji viedokļi, taču jāteic, ka

pilnīgi vienbalsīgs balsojums nebija par nevienu vārdu.

Zināmas šaubas bija par vārdu Dominika, bet balsu pārsvars tomēr nosliecās tam par labu. Līdz ar to kalendārā iekļuva vārdi, kas atklātā balsojumā saņēma balsu vairākumu.»

6 sieviešu vārdi un 3 vīriešu vārdi

Nākamgad pilnīgi oficiāli vārda dienu varēs svinēt Aleksa (vārdadiena 8. novembrī), Dominika (4. februārī), Grēta (23. janvārī), Madlēna (23. jūlijā), Mīla (19. jūnijā), Vanesa (23. septembrī), Eliass (2. augustā), Francisks (11. janvārī) un Vestards (28. jūnijā).

Šie vārdi būs iekļauti latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā 2026. gadā.

Tāpat Komisija nolēma arī papildināt paplašināto vārdadienu sarakstu ar 56 jauniem dažādas cilmes personvārdiem:

Karlo (vārdadiena 28. janvārī), Aidans (3. februārī), Selesta (5. februārī), Darīna (6. februārī), Darijs (6. februārī), Darjus (6. februārī), Dastins (6. februārī), Ričmonds (7. februārī), Dūja (10. februārī), Džordana (13. februārī), Elianora (21. februārī), Demids (22. februārī), Tilda (14. martā), Adelaina (18. martā), Džozefs (19. martā), Freija (20. martā), Abigaila (21. martā), Kazimiers (24. martā), Annike (10. aprīlī), Hionija (20. aprīlī), Reimonds (29. aprīlī), Ezers (26. maijā), Teilors (26. maijā), Liora (27. maijā), Ville (28. maijā), Ratmirs (15. jūnijā), Letija (30. jūnijā), Emets (3. jūlijā), Margrēta (13. jūlijā), Mariama (22. jūlijā), Annabella (26. jūlijā), Edmonts (29. jūlijā), Elians (2. augustā), Skots (6. augustā), Aude (10. augustā), Lenijs (18. augustā), Melika (19. augustā), Melina (19. augustā), Melodija (19. augustā), Valgundis (23. augustā), Aglaja (26. augustā), Johanness (27. augustā), Jonass (27. augustā), Rūbens (29. augustā), Beilija (3. septembrī), Ambera (4. septembrī), Luna (7. septembrī), Migels (29. septembrī), Tūve (4. oktobrī), Šarlīze (5. novembrī), Teona (9. novembrī), Fredriks (14. novembrī), Beverīna (19. novembrī), Konors (26. novembrī), Niklauss (6. decembrī), Artemīda (20. decembrī).

Precizēta arī rakstība

Komisija paplašinātajā vārdadienu sarakstā precizējusi arī vairāku personvārdu rakstību mūsdienu latviešu literārajā valodā un latgaliešu rakstu valodā (LTG):

Seimaņs (vārdadiena 5. janvārī), Mora (LTG: Muora) (25. martā), Borbala (LTG: Buorbala), Borbola (LTG: Buorbola), Borbula (LTG: Buorbula) (25. aprīlī), Joņs (LTG: Juoņs) (24. jūnijā), Povuls (LTG: Puovuls) (29. jūnijā), Bārtuļs (24. augustā), Meikuļs (6. decembrī).

Bet kādi kritēriji?

Runājot par vārdiem, kas tiek iekļauti tradicionālo vārdu sarakstā, Agris Timuška uzsver, ka komisija stingri vadās pēc apstiprinātiem kritērijiem. Pirmkārt, kalendārvārdu izvēlē priekšroka dodama baltu (latviskas vai lietuviskas) cilmes personvārdiem, latviešu kultūrā pazīstamiem senģermāņu cilmes vārdiem, kuri iepriekš bijuši iekļauti latviešu kalendāros, vai citiem tradicionāliem, daudzām tautām raksturīgiem klasisko valodu (latīņu, grieķu, senebreju u. c.­) vārdiem. Tāpat ir jāizvairās no vārdiem ar negatīvu vai pārprotamu nozīmi. Svarīga ir arī vārda labskanība, proti, jāraugās, lai vārdam ir dzirdei patīkams skanējums, un jāizvairās no grūti izrunājamiem vārdiem, piemēram, ar latviešu valodas skaņu sistēmai neraksturīgiem šņāceņu un spraudzeņu savienojumiem. Tāpat vērā tiek ņemts, cik stabils ir attiecīgā personvārda lietojums konkrētajā formā, kāda ir tā atbilstība latviskajai vārddošanas tradīcijai – attiecīgā personvārda izvēle jaundzimušajiem latviešu ģimenēs vairāku gadsimtu gaitā. Un kā papildkritērijs – cik liels ir konkrētā vārda nesēju skaits. Optimālais vārda nesēju skaits ir vismaz 20 (pēc Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes publiskajā datubāzē pieejamās informācijas), un atkāpe pieļaujama gadījumos, ja vārds pilnībā atbilst visiem pārējiem kritērijiem.

3 jautājumi Kalendārvārdu ekspertu komisijas priekšsēdētājam Agrim Timuškam

1. Kāpēc paplašinātajā vārda dienu sarakstā neiekļūst pilnīgi visi vārdi?

«Paplašinātajā vārda dienu sarakstā ieteicām diezgan daudzus vārdus – no 77 atbalstījām 56. Faktiski svarīgākais kritērijs, lai vārdu iekļautu šajā kalendārā – attiecīgā vārda nesēji nedrīkstētu būt tikai viens, divi vai trīs cilvēki Latvijā. Šā iemesla dēļ netika atbalstīti, piemēram, vārdi Fukss, Bernika, Ceslija, Odisone, Reivens. Toties starp šiem vārdiem ir Melodija (ir zināmas 10 šā vārda nēsētājas) un arī Dūja (2), Ezers (pagaidām 1, atbalstījām to kā izņēmumu), Aude (2, komisijai patika), jo komisija atzina, ka šie ir labi, skaisti vārdi.»

2. Kā jaunajiem vārdiem kalendarā izvēlas datumus?

«Izvēloties datumu, Kalendārvārdu ekspertu komisija skatās, kad kalendārā ieļauti cilmes ziņā radniecīgi vārdi, un attiecīgi tad izvēlas tiem jauno vārdu pievienot. Vai arī – ja radniecīgas cilmes nav, tad skatās, kurā datumā ir mazāk vārdu un tiem klāt var pielikt vēl kādu citu.» 

3. Vai pastāv limits, cik daudz jaunu vārdu vienā reizē var iekļaut latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā?

Komisija izskata visus iesniegumus, kas adresēti valodas centram ar lūgumu iekļaut vārdu latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā, un tos, kas atbilst kritērijiem, komisija iekļauj. Nav tāda limita, kas noteiktu pieļaujamo jauno vārdu skaitu.

Iepriekšējo reizi jaunus personvārdus latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā iekļāva 2022. gadā, izvērtējot priekšlikumus no 2018. maija līdz 2022. gada martam.

*2023. gadā pie oficiālām vārda dienām tika desmit šādi latviešu, lībiešu, latīņu un senģermāņu cilmes personvārdi:

• sieviešu vārdi Aurika (vārdadiena 5. martā), Meija (20. aprīlī), Jurgita (23. aprīlī), Vaiva (17. septembrī) un Pērle (7. novembrī);
• vīriešu vārdi Daris (vārdadiena 6. februārī), Gerhards (17. martā), Dzintis (6. aprīlī), Jumis (29. septembrī) un Ako (3. decembrī).

* Ar 14 jauniem dažādas cilmes personvārdiem papildināja arī paplašināto vārdadienu sarakstu: Karls (vārdadiena 28. janvārī), Domnika (4. februārī), Darians (6. februārī), Dafne (18. februārī), Andrea (27. februārī), Skaiste (28. februārī), Freja (20. martā), Germans (11. aprīlī), Kaupo (25. jūlijā), Zahars (20. augustā), Rūbija (29. augustā), Mateo (21. septembrī), Luka (18. oktobrī), Ugne (17. novembrī). Un vēl ar 25 personvārdiem, lai veicinātu precīzu latgaliešu personvārdu izrunas variantu lietojumu gan latgaliešu rakstu valodā, gan mūsdienu latviešu literārajā valodā: Lideja (vārdadiena 16. janvārī), Iļža (27. janvārī), Tekle (31. janvārī), Donots (17. februārī), Zuzona (19. februārī), Mora (25. martā), Jurs (23. aprīlī), Terezeja (28. aprīlī), Stefa, Stefaneja (8. maijā), Emileja (22. maijā), Joņs (24. jūnijā), Povuls (29. jūnijā), Rozaleja (18. jūlijā), Mareja (22. jūlijā), Onupris (3. augustā), Geņa (9. augustā), Nataleja (26. augustā), Fraņcs (4. oktobrī), Siļva (11. oktobrī), Eugeņs, Eugene (13. novembrī), Andrivs (30. novembrī), Vaļds (11. decembrī), Luceja (13. decembrī).

Kas jādara, lai vārdu iekļautu kalendārā?

Lai vārdu iekļautu kalendārā, jāraksta iesniegums Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisijai. Iesniegumu var iesniegt, piemēram, portālā www.latvija.lv, izmantojot pakalpojumu Iesniegums iestādei.