Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
“Ja 25 gadu vecumā cilvēks jau dažus gadus strādā, saņem vidējo oficiālo algu valstī un 2. pensiju līmenī jau ir uzkrāti 2000 eiro, tad 10 % no bruto algas jeb 128 eiro novirzot uz savam vecumam atbilstošu 3. līmeņa pensiju plānu, līdz vecumdienām 2. un 3. pensiju līmenī kopā var sakrāt vienu miljonu eiro. Lai šis scenārijs piepildītos, būtiski katru gadu saņemto iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu nevis iztērēt, bet gan ieguldīt tajā pašā 3. pensiju līmeņa plānā.
Tādējādi pa gadiem ieguldītā summa sasniegs 321 tūkstoti eiro, savukārt pārējo pieaugumu līdz teju 1.1 miljonam eiro veidos tirgus ienesīgums. Atskaitot 100 tūkstošus eiro nodokļos par kapitāla pieaugumu 3. pensiju līmenī, ieguldītājam paliks viens miljons eiro,” skaidro Atis Krūmiņš, Luminor aktīvu pārvaldes un pensiju daļas vadītājs.
Gudra nodokļu atvieglojumu izmantošana
Ilgtermiņa ieguldījumiem svarīga ir disciplīna un pieejamo nodokļu atvieglojumu izmantošana. Latvijā katru gadu ir iespēja atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli par 3. pensiju līmenī veiktajām iemaksām, kas nepārsniedz 10 % no bruto algas, bet ne vairāk kā 4000 eiro. Ja izdodas nepakļauties īstermiņa vilinājumam nodokļu atmaksu iztērēt tekošajām vajadzībām, bet to ieguldīt finanšu tirgos, piemēram, tajā pašā 3. līmeņa pensiju fondā, tiks būtiski papildināta ilgtermiņā sakrātā summa.
2. un 3. pensiju līmenī uzkrātie līdzekļi ir nauda, kas tiek ieguldīta finanšu tirgos un tiek uzskaitīta katram ieguldītājam veltītā kontā. Tādejādi gandrīz nešaubīgi var apgalvot, ka Latvijas 2. un 3. pensiju līmeņa dalībnieki ir netieši akcionāri jeb investori tādās lielākajās pasaules kompānijās kā Apple, Facebook un Tesla, līdz ar to ne tikai gūstot labumu no šo kompāniju produktu izmantošanas, bet arī biznesa panākumiem un peļņas.
Kā rīkoties tiem, kas vēlas sakrāt mazāk, bet pietiekami nodrošinātām vecumdienām?
Protams, ka ne visiem ir iespēja regulāri ieguldīt 10 % no bruto algas, kā arī ne visiem mērķis ir dzīves laikā sakrāt miljonu eiro, tomēr pat mazāku summu laicīga ieguldīšana kopā var veidot vērā ņemamu finansiālu drošību vecumdienām.
“Uzsākot nopietnāku uzkrājumu veikšanu vēlākā vecumā, ir viennozīmīgi jāpieliek lielākas pūles konkrētas summas sasniegšanai, bet tas ir iespējams.
Piemēram, ja 41 gadu vecumā alga ir ap 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas, tad atvēlot 9 % no šīs summas jeb 270 eiro katru mēnesi un ieguldot atpakaļ pensiju plānā no valsts atgūto ienākuma nodokli, līdz 65 gadu vecumam 2. un 3. pensiju līmenī kopā var sakrāt ap 500 000 eiro.
Šajos aprēķinos mēs pieņemam, ka alga aug līdz ar Eiropas Komisijas prognozēm par algu pieaugumu Latvijā, uzkrājumam tiek veltīts nemainīgs % no darba algas un finanšu tirgus ienes līdzvērtīgi pēdējos 7–10 gados iespētajam. Protams, ka vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzvērtīgu peļņu nākotnē, bet ar šādu pieeju ir iespējams krietni uzlabot savu sagaidāmo pensiju,” norāda A. Krūmiņš.
Reinvestējot no iemaksām saņemto ienākuma nodokli 3.pensiju līmenī, katru gadu ieguldītā summa palielinās un tai tiek pieskaitīta izvēlētā fonda iespējamā atdeve. Ir svarīgi raudzīties uz investīcijām ilgtermiņā un nesatraukties par fondu īstermiņa lejupslīdi. Tomēr ir būtiski sekot līdzi sava izvēlētā pensiju fonda riska līmenim un ieteicamajam ieguldītāja vecumam.
Vienkāršākais veids kā izvēlēties atbilstošu pensiju fondu, ir tā sauktais dzīves cikla princips, kas nosaka, ka ieguldījumu risks ir pieļaujams augstāks, ja līdz investīciju horizonta beigām ir ilgāks termiņš. Vairumā gadījumu ieguldījumu fonda riska līmeni nosaka akciju īpatsvars. Ja līdz pensijai atlikuši vismaz 15 gadi, ir saprātīgi izvēlēties fondu ar lielāko ienesīguma potenciālu, proti, 100 % ieguldīt akcijās. Savukārt, ja līdz investīciju horizonta beigām palicis mazāk par pieciem gadiem, ieteicams izvēlēties piesardzīgāku jeb konservatīvāku stratēģiju.
Labam ieguldījumu rezultātam ir būtiski neizvēlēties pārāk konservatīvu stratēģiju jaunībā. Svārstības finanšu tirgos ir neatņemama sastāvdaļa, bet garš ieguldījumu periods ļaus pārdzīvot šādas svārstības un atgūt zaudēto. Līdzīgs princips ir jāievēro arī sasniedzot pensijas vecumu. Vidēji Latvijas iedzīvotāji pensijā pavada ap 20 gadu un tas ir gana ilgs laika posms, lai ļautu uzkrātajam kapitālam strādāt finanšu tirgos un piedzīvot zināmas svārstības, bet ilgtermiņā nopelnīt.
“Šobrīd mums vēl ir iespējas uzlabot likumā paredzētos veidus kā izmantot uzkrāto kapitālu, jo pievienot 1. līmenim vai iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi var nebūt tie pievilcīgākie risinājumi, tad 3. līmenī šādu ierobežojumu nav un katrs pats var izvēlēties kādā ieguldījumu stratēģijā turēt uzkrātos līdzekļus pēc pensijas vecuma sasniegšanas,” piebilst A. Krūmiņš.
Kaut nelielas summas, bet regulāri
Ja tomēr nav iespēja iepriekš norādītās summas atlikt pensijas uzkrājumam, ir jāatceras, ka arī neliels ieguldījums būs noderīgs.
Eksperti iesaka rīkoties atbilstoši savam vecumam un ienākumiem, atrodot konsekventu pieeju. Piemēram, 20 gadu vecumā 3. pensiju līmenī veikt iemaksas 10 eiro apmērā, sākot ar 25 gadiem – 20 eiro un tā uz priekšu. Svarīgi, lai iemaksas būtu regulāras – ja arī kādā mēnesī nevar atvēlēt noteikto summu, ieteikums ir nevis atteikties no ieceres vispār, bet ieguldīt tik, cik konkrētajā brīdī ir iespējams.
