Kā atšķirt labu medu no slikta?

Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Brusbārdis uzsver, ka, pērkot medu veikalā, uzmanība jāpievērš tam, kas rakstīts uz etiķetes, – riskantākais ir medus, kas ir dažādu valstu maisījums. Piemēram, uz etiķetes rakstīts, ka tas ir Eiropas Savienības (ES) un ārpus ES ražots medus. Tas nozīmē, ka ES var nopirkt medu no Eiropas biškopja un pēc tam to maisīt ar medu, kas ievests no trešajām valstīm – visbiežāk no Ķīnas, Ukrainas, Dienvidamerikas, Vjetnamas – un kurā ir sveši cukuri, kas nav medum raksturīgi.

Pērkot medu no vietējiem biškopjiem, jāatceras, ka ikviens medus kristalizējas.

Ja medus visu laiku stāv plauktā šķidrs, tas ir rūpnieciski apstrādāts, lai nekristalizētos. Bet jebkuram dabiskam medum laika gaitā ir jākristalizējas,

tāpēc viens no kritērijiem ir skatīties, vai medus kristalizējas. Atkarībā no šķirnes var būt medus, kas pēc izsviešanas kristalizējas nedēļas divu laikā, un medus, kas kristalizējas vairākus mēnešus. Runājot par krāsu, Valters Brusbārdis norāda, ka Latvijā ražotam medum var būt ļoti plašs krāsu spektrs – no gaiši, gaiši bālganīga, dzeltenīga līdz tumši brūnai nokrāsai, reizēm pat melnīgsnējai. Tāpēc krāsa nav galvenais kritērijs. Taču kopumā, ņemot vērā analīžu rezultātus, nav problēmu ar medu, uz kura etiķetes rakstīta konkrēta izcelsmes valsts – Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija vai cita valsts ES mērogā. Piesardzīgam jābūt ar medu, kam uz etiķetes rakstīts ES, ārpus ES medus maisījums, kāda trešā valsts vai maisījums starp trešajām valstīm.

Jau ziņots, ka  PVD no Austrijas veselības un pārtikas nekaitīguma aģentūras laboratorijas veiktajā pētījumā Latvijā nopērkamo medus paraugos atklāja svešu cukuru klātbūtni. Dienestā skaidro, ka sveši cukuri ir cukuri, kas nav raksturīgi dabiskam medum, piemēram, mannoze, kā arī citi dabiskam medum neraksturīgi rādītāji.