Neskatoties uz pieaugošiem centieniem samazināt klimata pārmaiņu tempu, naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC eksperti prognozē, ka vēl 20 gadus pieprasījums pēc naftas turpinās augt.
Arī degvielas cenas Latvijā tikmēr turpina paaugstināties. Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 1,8%, ko lielākoties ietekmēja degvielas cenu kāpums par 4,8%. Tostarp dīzeļdegvielai cenas pieauga par 6,6%, benzīnam – par 3,4%.
Savā ikgadējā ziņojumā OPEC lēš, ka līdz 2045.gadam pieprasījums pēc jēlnaftas sasniegs 116 miljonus barelu dienā, kas ir par 16,5% vairāk nekā 2022.gadā, kad pieprasījums sasniedza 99,4 miljonus jēlnaftas barelu dienā.
Citi lasa
Pērn organizācijas eksperti prognozēja, ka pieprasījums pēc naftas 2045.gadā sasniegs 110 miljonus barelu dienā.
OPEC vadītājs Haitams al Gaiss atzina, ka pieprasījums pēc naftas «varētu būt vēl lielāks».
«Skaidrs, ka arī turpmākajās desmitgadēs pasaulei būs nepieciešams vairāk enerģijas,» viņš uzsvēris ziņojuma priekšvārdā. Ziņojums publicēts astoņas nedēļas pirms nākamās ANO klimata konferences COP28 Dubaijā.
Konferencē desmitiem valstu centīsies noteikt mērķi, kad izbeigt fosilā kurināmā, piemēram, naftas, dabasgāzes un ogļu, izmantošanu.
Kā ziņo OPEC, kuras 13 dalībvalstu vidū ir Saūda Arābija, Persijas līča valstis un Venecuēla, naftas pieprasījumu veicinās valstis ar strauji augošu ekonomiku un jaunattīstības valstis ar Indiju priekšgalā.
Tikmēr Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) attīstīto valstu klubā pieprasījums pēc naftas no 2025.gada samazināsies, prognozē OPEC.
Lai apmierinātu šo pieprasījumu, OPEC norāda, ka būs nepieciešami papildu ieguldījumi fosilā kurināmā ražošanā, un līdz 2045.gadam tie būs 14 triljoni ASV dolāru (13,3 triljoni eiro) jeb aptuveni 610 miljardi ASV dolāru (577 miljardi eiro) gadā.
Kuveitas naftas sektorā strādājošais al Gaiss uzsvēra, ka investīcijas ir nozīmīgas un no tām iegūs gan ražotāji, gan patērētāji.
«Aicinājumi apturēt investīcijas jaunos naftas projektos ir aplami un var novest pie enerģētikas un ekonomikas haosa,» viņš brīdināja, kritizējot Starptautisko Enerģētikas aģentūru (IEA),
2021.gadā IEA pārsteidza pasauli un šokēja naftas eksportētājvalstis, aicinot apturēt jaunus ieguldījumus fosilā kurināmā ražošanā, lai līdz 2050. gadam panāktu oglekļa neitralitāti.