Atbild Eva Igaune-Sēle: «Nezinu situāciju tuvāk, bet mantojuma tiesībās ir noteiktas šķiras un pakāpes. Pirmā šķira ir lejupējie – tas nozīmē, ka tie ir bērni. Ja kāds no bērniem ir miris, tad pastāv pārstāvības tiesības un viņa vietā iestājas viņa bērni. Piemēram, mirušajam ir divi bērni, viens nomirst, tad viņa vietā iet viņa bērni, proti, mazbērni.
Bet, ja bērni ir dzīvi, tad mazbērni pieteikties nevar, un šajā gadījumā viņiem diemžēl nekas nepienākas.
Runājot par trīs mēnešiem – sludinājuma termiņš attiecas uz visiem, kam ir kādas tiesības vai pretenzijas, tostarp arī kreditoriem. Sludinājums ir noteikts ar likumu, tajā aicina pieteikties visus, kam ir kādas tiesības vai pretenzijas, bet šīs tiesības izriet no likuma. Tātad – ja mantojumam ir pieteicies bērns, tad viņa bērni vairs pieteikties nevar. Proti, mirušā cilvēka meita piesakās kā bērns, un, tā kā viņa ir dzīva un pieteikusies, tad viņas bērni pieteikties vairs nevar. Un, jā, tas viss jādara pie notāra, kas ved mantojuma lietu. Savukārt, ja būtu uzrakstīts testaments, tad tajā jau būtu norādīts, kas kuram pienākas, un tad arī mazbērni varētu dabūt kādu mantojuma daļu, ja tā viņiem būtu novēlēta.»




























































































