• Abāšins atklāj 3 veidus, kā mazināt sadursmju skaitu stāvvietās

    Auto
    Auto Latvija
    Auto Latvija
    26. marts, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Edijs Pālens / LETA
    Pēdējo piecu gadu laikā (2016. – 2020.gads) apdrošinātājiem pieteiktas zaudējumu atlīdzības par 4151 ceļu satiksmes negadījumiem (turpmāk – CSNg) lielveikalu autostāvvietās. “Šī ir tikai aisberga redzamā daļa – daudz lielāks CSNg skaits paliek nefiksēts, jo daudzi cietušie par nelielajiem negadījumiem veikalu stāvvietās neziņo,” norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (turpmāk – LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

    Pērnā gada izskaņā Igaunijas Apdrošinātāju asociācija izplatīja ziņu, ka ap 41% no visiem kaimiņvalstī notikušajiem nelielajiem CSNg, notiek publiskajās autostāvvietās.

    “Latvijā šis skaitlis varētu būt līdzīgs, taču šobrīd mūsu rīcībā nav tāda rīka, kas ļautu atsevišķi klasificēt notikušos CSNg visās publiskajās autostāvvietās,” skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka liela daļa CSNg, kas notikuši ne tikai lielveikalu, bet kopumā publiskajās stāvvietās vispār netiek fiksēti, jo nodarīto bojājumu apmērs ir neliels vai negadījuma izraisītājs pamet notikuma vietu.

    Lai aktualizētu CSNg problemātiku publiskajās stāvvietās, kā arī rastu risinājumus situācijas uzlabošanai, LTAB jau pērn iniciēja ekspertu diskusijas, kuru rezultātā izkristalizējušies trīs iespējamie scenāriji.

    "Pirmkārt, nepieciešams uzlabot satiksmes organizāciju, ko visvienkāršāk izdarīt izvietojot ceļa zīmes.

    Otrkārt, stāvvietās pie lieliem publiskajiem objektiem, ieteicams ieviest auto novietošanu 45 grādu leņķī pret brauktuvi, jeb tā saucamajā “skujiņā”.

    Treškārt, mūsuprāt, nepieciešamas normatīvo aktu izmaiņas, lai pārskatītu Ministru kabineta noteikumus Nr. 240 un Latvijas standartu NR. LVS 190–7, kuri reglamentē stāvvietu izmērus, bet ir novecojuši un neatbilstoši mūsdienu situācijai,” uzsver J.Abāšins.

    Patlaban spēkā esošie normatīvie akti nosaka optimālo stāvvietas lielumu (vieglajam transportlīdzeklim 25 kvadrātmetri) un platumu (vēlams ne mazāk kā 2,5 metri). “Praksē redzam, ka Latvijas standartam ir rekomendējoša nozīme, un lielākajā daļā publisko stāvvietu platums svārstās no 2,3 – 2,5 metriem. Turklāt jāņem vērā, ka automašīnu izmēri kopš šī gadsimta sākuma, kad pieņemts minētais standarts, ir būtiski palielinājušies.

    Tā, piemēram, populārā VW Golf modelis 1974.gadā bija vien 1,61 metru plats, bet 2012.gadā jau 2,03 metrus plats (ieskaitot spoguļus). Lai droši novietotu šādu automašīnu stāvvietā, un, atverot durvis neriskētu sabojāt blakus esošos transportlīdzekļus, stāvvietas platumam jābūt ne mazākam par 2,5 metriem. Turklāt VW Golf markas automašīna mūsdienās ir viena no kompaktākajām, kas nozīmē, ka lielāku marku automašīnām nepieciešamas vēl platākas stāvvietas,” akcentē LTAB valdes priekšsēdētājs.

    “Esam uzsākuši darbu pie pirmo divu risinājumu aprobācijas, piesaistot lielo publisko stāvvietu pārstāvjus un satiksmes drošības ekspertus.

    Tikmēr izmaiņas normatīvajos aktos prasa lielāku darbu, lai pārliecinātu plašāku sabiedrības daļu, likumdevējus un ierēdņus,” stāsta J.Abāšins, piebilstot, ka tuvākajā laikā plānots iniciēt plašāku problēmas apspriešanu, piesaistot autovadītājus un veidojot kopīgu iniciatīvu, ar kuru vērsties likumdevējā.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē