Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
30
-
0
-
0
-
3
-
0
-
0
-
0
-
Jānis Kloviņš
- Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.
- Molekulārās bioloģijas profesors Latvijas Universitātē.
- Pēta cilvēka genomu un mikrobioma nozīmi dažādu slimību izraisīšanā.
- Izveidojis Valsts iedzīvotāju genoma datubāzi.
- Vairāk nekā simt starptautiski citējamu publikāciju autors.
1. mīts
Vakcīnas pret kovidu radītas pilnīgi no jauna un neticami ātri – tas nevar būt droši.
Nevar apgalvot, ka Pfizer/BioNtech vakcīna Comirnaty vai Moderna vakcīna Spikevax – tā dēvētās jaunās signāl-RNS (messenger) vakcīnas –, par kurām cilvēki satraucas visvairāk, būtu radušās ātri. Jo nebūtu iespējams pilnīgi jaunu vakcīnu tik īsā laikā novest līdz drošam līmenim un uzsākt tās ražošanu, ja pati ražošanas platforma jau nebūtu pirms tam izveidota un nostādīta. Abas kompānijas – BioNtech, kas pēc tam sadarbojās ar Pfizer, un Moderna – ar dažādu vakcīnu izstrādi un ražošanu nodarbojas jau vairāk nekā 10 gadu. Vairāku līmeņu drošuma pārbaudes un drošuma standarti visām vakcīnām ir vienādi, un šīs kompānijas tos ievēro jau gadiem.
Zinātnieki pirms tam bija strādājuši arī ar diviem citiem bīstamiem koronavīrusa veidiem – SARS 2002. gadā un MERS 2012. gadā – un labi izpētījuši tiem raksturīgo S jeb smailes proteīnu. Bija arī izveidota vakcīna pret MERS, un izstrādes gaitā iegūtās zināšanas palīdzēja arī kovidvakcīnu izveidē.
Arī RNS tehnoloģijas princips bija izpētīts un aprakstīts medicīnas žurnālos jau agrāk, tikai šoreiz pandēmijas dēļ šo principu aktīvāk izmantoja tieši vakcīnu radīšanai.
Savukārt AstraZeneca vakcīna satur vīrusa vektoru, kas veidots no šimpanzes adenovīrusa, bet Johnson & Johnson vakcīnā ir vīrusa vektors, kas veidots no cilvēka adenovīrusa. Abi šie adenovīrusi ir cilvēkam nekaitīgi. Zinātnē vīrusa vektorus pēta un izmanto jau 50 gadu, it īpaši adenovīrusa vektorus, tā ka tie ir ļoti labi izpētīti.
Ja salīdzina šīs abas tehnoloģijas, tad jaunajās vakcīnās izmantotā RNS viela drošuma ziņā ir pat līmeni augstāk par vīrusa vektoriem.
2. mīts
Vakcīnu sastāvā ir cilvēku un embriju šūnas.
Tādi mīti rodas cilvēku lielās nezināšanas un nesaprašanas dēļ. Visa mūsdienu biotehnoloģijas nozare jau kopš pašiem vakcīnu izstrādes pirmsākumiem tiešām izmanto no cilvēka embrija iegūtās šūnas – lai pētītu, kā vakcīnas mijiedarbojas ar cilvēka šūnām. Bet šīm šūnām jau gadu desmitiem nav vairs nekādas saistības ar savu reālo izcelsmi – mūsdienās tās vienkārši tiek pavairotas mēģenēs, lai ar šo šūnu līniju varētu veikt eksperimentus. Lai izpētītu jebkuru vielu, jebkuras jaunās zāles, uz kurām tagad vispār visa cilvēce turas, ir jāveic pārbaudes, un, pirms veikt eksperimentus ar dzīvniekiem un pēc tam arī ar cilvēkiem, ir nepieciešams to vispirms izdarīt šūnu līmenī. Bet šīs šūnas nekādā gadījumā netiek izmantotas pašas vakcīnas ražošanā. Uzsveru vēlreiz – vakcīnu sastāvā nav cilvēku vai embriju šūnu!
3. mīts
Vakcīnu sastāvā ir smagie metāli un Lucifera gēns.
Nereti dažādos ierakstos un videomateriālos, kas tiek izplatīti sociālajos tīklos, arī izskan, ka vakcīnu sastāvā esot smagie metāli vai alumīnijs. Nekā tāda vakcīnās nav, un par to katrs var pārliecināties, iepazīstoties, kādas aktīvās vielas un izmantotās palīgvielas ir vakcīnu sastāvā. Tas rakstīts vakcīnu lietošanas instrukcijās, kas brīvi pieejamas un apskatāmas Zāļu valsts aģentūras mājaslapā.
Lai pamatotu un izplatītu savu viedokli, cilvēki bieži vien ķeras pie metodes – jo skaļāks un skandalozāks apgalvojums, jo labāk! Jo tad ir lielāka iespēja, ka cilvēki tam pievērsīs uzmanību. Protams, frāzes, kurās iekļauti vārdi embrionālās šūnas vai smagie metāli, izklausās slikti, tātad vakcīnu pretinieki to ļoti labi var lietot savā aģitācijā. Cilvēku baidīšanai vakcīnu pretinieki izmanto arī vārdu luciferāze. Izklausās briesmīgi, jo raisa asociācijas ar vārdu angļu valodā lucifer. Patiesībā luciferāzei nav pilnīgi nekādas saistības ar tumšajiem spēkiem – tā ir gaismu izstarojošs enzīms, ko bieži izmanto molekulārajā pētniecībā. Tā aktivizējas ķīmiskās reakcijās un rada bioluminescences efektu, ko plaši izmanto bioķīmijā un diagnostiskajā testēšanā. Dabā tā sastopama jāņtārpiņos, dziļūdens zivīs un citos radījumos.
Mums, zinātniekiem, savi izteikumi jābalsta pētījumos un faktos, savukārt tajā otrajā – vakcinācijas pretinieku – pusē nekādu prasību vai ierobežojumu nav. Tur var izmantot jebkuru izdomātu faktu vai pasniegt to sev vēlamā veidā pilnīgi bez nekādas kontroles, brīvi manipulējot ar vārdiem un faktiem. Zinātnieki pārzina tēmu no visām pusēm, apsver dažādus variantus, tāpēc bieži no malas var šķist, ka viņi šaubās, nav pārliecināti, runā par iespējamajiem procentiem, gadījumiem, kamēr otra puse var brīvi turpināt apgalvot jebko – arī to, ka luciferāze ir kaut kas ļoti slikts, un pat izplatīt apgalvojumus, ka cilvēkiem ar vakcīnām tiks ievadīts lucifera jeb sātana gēns… Tas parāda, cik nevienādi ir ieroči šajā zinātnieku un vakcinācijas pretinieku cīņā.
4. mīts
Vakcīnas pret kovidu darbojas kā gēnu terapija un maina cilvēka DNS jeb ģenētisko kodu.
Pfizer-BioNTech un Moderna ražotās vakcīnas sastāv no pilna garuma S jeb smailes proteīna kodējošas RNS, kas ir iepakota lipīdu nanodaļiņās. Lipīdu nanodaļiņas, vienkāršoti runājot, ir mikroskopiskas tauku bumbiņas, kas nodrošina RNS iekļūšanu organisma šūnās. Zinātniekiem bija svarīgi izdomāt arī to, kā šo RNS daļiņu pareizi iesaiņot, lai tā pa ceļam asinīs netiktu iznīcināta un paspētu iekļūt šūnā. Arī šo funkciju lieliski pilda šīs tauku bumbiņas.
Taču daudzviet sociālajos tīklos vārds nanodaļiņas tiek sasaistīts ar sazvērestības teorijām par to, ka vakcīna darbojas līdzīgi gēnu terapijai un iejaucas cilvēka šūnas kodola sistēmā, mainot cilvēka DNS. Kā jau es teicu – nanodaļiņas nodrošina mRNS vakcīnas iekļūšanu organisma šūnā, bet tās nenonāk šūnas kodolā un netiek integrētas cilvēka genomā jeb DNS molekulā. Tās ir divas dažādas lietas! Tas ir piemērs, kā, teikumā izmainot tikai vienu vārdu, var sākt runāt par pilnīgi citu tēmu un izmantot to cilvēku maldināšanai.
Piebildīšu arī, ka pati gēnu terapija nav nekas slikts. Tā pasaulē ir labi zināma un tiek izmantota jau 20 gadu. Ja gēnu terapijas līdzekļi nebūtu izgudroti un izmantoti, ļoti daudzi cilvēki, kuri tagad ir veiksmīgi izveseļojušies, jau būtu miruši.
5. mīts
Vakcīnas var izraisīt vēzi un neauglību.
Protams, pašlaik nav datu par vakcīnu sastāva ilglaicīgo ietekmi uz cilvēka veselību – to nemaz nevar būt, jo šie dati vēl ir jāiegūst, jāapkopo un jāizanalizē. Piemēram, lai apliecinātu Pfizer-BioNTech ražotās Comirnaty vakcīnas efektivitāti un drošumu, ražotājam pašlaik noritošā klīniskā pētījuma galīgais ziņojums būs jāiesniedz atbildīgajām iestādēm 2023. gada decembrī.
Taču jau tagad varu droši teikt, ka bioloģijā nav zināms pat potenciāls mehānisms, kā vakcīnas varētu izraisīt vēzi vai neauglību. Nav tāda mehānisma! Es labprāt parunātu ar to cilvēku, kurš kaut ko tādu apgalvo vai kaut vai tikai teorētiski spēj iztēloties, kā tas vispār varētu notikt.
No bioloģijas un zinātnes viedokļa nav arī nekādu citu iespējamu pamatojumu, kāpēc no vakcīnām ilgtermiņā varētu rasties kādi negatīvi efekti. Taču jau tagad simtprocentīgi pierādīts, ka vēzi izraisa smēķēšana un neveselīga pārtika. Bet ko dara daudzi cilvēki? Turpina pīpēt un ēst neveselīgus produktus! Ja, baidoties saslimt ar vēzi, vakcinēties negrib smēķētājs, tad par ko mēs vispār varam runāt?! Tas tikai apliecina, ka daudz ko tiešām nosaka cilvēka izglītības un visas sabiedrības informētības līmenis.
Par vakcīnu drošumu liecina arī tas, ka tik īsā laika posmā no miljoniem vakcinēto cilvēku tikai dažiem bija novērotas smagas blaknes – aptuveni vienā gadījumā no miljona, kas ir viena procenta tūkstošā daļa. Salīdzinājumam – vēža ārstēšanā izmantotajām zālēm smagas blaknes izpaužas vienmēr jeb 100 procentos gadījumu.
Jebkuram medikamentam vai vakcīnai vienmēr ir jāizsver iespējamais ļaunums un labums. Ja vienā svaru kausā ir mirstoši cilvēki un otrā – tikai hipotētiski pieņēmumi par iespējamiem negatīviem efektiem, tad izvēle ir pavisam skaidra!
Kas ir vakcīnas sastāvā?
Mūsdienu vakcīnu sastāvdaļu saraksts ir īss. Īpaši, ja to salīdzina ar dažādu ikdienā lietoto pārtikas produktu vai kosmētikas līdzekļu sastāvu, kur vielu skaits parasti ir daudz garāks.
Latvijā biežāk izmantotās Pfizer/BioNtech ražotās vakcīnas Comirnaty vienas devas sastāvs:
- 30 mikrogrami Covid-19 mRNS vakcīnas, iestrādātas lipīdu nanodaļiņās;
- vienpavediena 5’ kepēta (5’-capped) matrices RNS (mRNS), kas iegūta, izmantojot bezšūnu in vitro transkripciju no atbilstoša DNS parauga, kas kodē SARS-CoV-2 vīrusa virsmas pīķa (S) proteīnu.
.jpg)
Palīgvielas:
- ALC-0315
- ALC-0159
- DSFH
- Holesterīns
- Kālija hlorīds
- Kālija dihidrogēnfosfāts
- Nātrija hlorīds
- Nātrija hidrogēnfosfāta dihidrāts
- Saharoze
- Ūdens injekcijām
Avots: Comirnaty vakcīnas lietošanas instrukcija, pieejama Zāļu valsts aģentūras mājaslapā.
