Viesturs Rudzītis parāda savu bišu dravu: Strādājot ar bitēm, labāk var saprast sievietes

Viesturs Rudzītis

•  Psihoterapeits un vairāku grāmatu autors.
•  Dzīvo Mellužos, privātmājā ar dārzu, platība ap 2000 kvadrātmetru. 
•  Dārzā aug vairāki lieli, seni koki, hortenzijas, skujeņi un puķes, ir arī tomātu siltumnīca un zāliens.
•  Galvenā dārza saimniece ir sieva Inese, savukārt Viesturs, kā pats saka, veiksmīgi integrējies dārzā ar savu bišu dravu.
•  Par dārzu Viesturs saka tā: «Abi ar sievu nesen runājām – vai mēs varētu tagad dzīvot dzīvoklī? Laikam gan ne… Ir ļoti pierasts pie dārza telpas, tā ir tāda pašiem sava pasaule.»

– «Es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs, kur ziedēs tik rozes un nesāpēs sirds!» Šo dziesmu cilvēki mēdz dziedāt, sapņaini raugoties tālumā un notraušot pa asarai… Kas tā ir par mīļu sapņu oāzi?

– Tās ir ilgas pēc skaistuma un harmonijas. Daba ir skaista, un mūsu skaistuma izpratne nāk no dabas. Dabas formas un tēli mūsos ir nokopējušies un grib kaut kādā veidā atkārtoties. Šie tēli rada mūsu pamatpriekšstatu par skaistumu. Kas ir māksla? Vēlme attēlot skaistumu. Ne tikai ainavas, arī cilvēks ir dabas daļa – mēs nevaram atraut priekšstatu par cilvēku no priekšstata par dabu.

Vēsturiski mauriņš pie mājas simbolizēja turīgumu.

Vēl to var izstāstīt šādā līdzībā – zīdainītis skatās uz mātes seju un arī kopējo fonu un visu redzamo kopā viņš uztver gan kā māti, gan sevi pašu. Ja māte ir smaidīga un daba saulaina, bērns jūtas drošībā, smaidīgs un saulains. Dabas fons vienmēr ir ļoti būtisks – piemēram, ir taču tik patīkami skatīties ārā par logu uz puteni vai negaisu, pašam atrodoties drošībā…