Dzejniece Agnese Rutkēviča: Neatliekamākās sarunas es parasti risinu pirms miega

Marks Aurēlijs savā filozofiskajā traktātā Meditācijas ir rakstījis: «Dabas sinonīms ir patiesība. Daba ir visu patieso lietu avots.» Es pārlasu šo teikumu atkal un atkal un domāju par pašu Marku Aurēliju. Kā, piemēram, Romas imperatoram savas valdīšanas zenītā bija laiks atrast laiku, lai pierakstītu savas domas? Tomēr viņš spēja atrast to kluso vietu sevī, apsēsties pie savām domām kā pie rāmas upes un ieklausīties. Sarunas ar sevi klusumā viņam bija neatliekamākas nekā tās, kas norisinājās ārpus viņa paša.

Atmiņā palikusi kāda ģimene, kuri uz rokām nesa mazu bērnu. Joprojām nezinu, vai bērns bija aizmidzis vai no karstuma noģībis.

Meditācijas no grieķu valodas nozīmē – domāt sev pašam. Marks Aurēlijs bija viens no pieciem pēdējiem labajiem imperatoriem. Pēc tam pasaule mainījās. Es bieži domāju par to, kāpēc valstu vadītāji, kuriem ir dota iespēja būt labiem, tomēr izvēlas iznīcināt? Kas ir tās neatliekamās sarunas, kuras šie cilvēki nekad nav spējuši atklāt pat sev? Dažreiz pasaule sāp tieši tāpēc. Kad sāp ķermenis, c­ilvēks izsauc neatliekamo palīdzību. Kad sāp dvēsele, vissvarīgākās ir neatliekamās sarunas. Bet šīs sarunas cilvēki atliek. Un sāp tieši tāpēc. 

Neatliekamākās sarunas es parasti risinu pirms miega, kad gaisma ir izslēgta, dienas trokšņi norimuši, trauki nomazgāti, suns aizmidzis, pretējā kaimiņu mājā izslēgts pēdējais gaišais logs un Instagram palikuši tikai daži zaļie punktiņi sociālo tīklu zvaigznājā. Tie zaļie punktiņi esam mēs.