Kā mākslinieki Lauderi atjaunoja simtgadīgu zvejnieku māju – bez rīģipša un ar šarmu!
Miniatūrā piejūras ciematiņā starp Roju un Kolku četrās paaudzēs saimnieko mākslinieku un arhitektu Lauderu ģimene. Pirms dažiem gadiem ar pietāti pret vēsturi atjaunotais zvejnieku namiņš pierāda – arī nezaudējot autentisko vēstures garšu, lauku dzīvi iespējams baudīt ar mūsdienīgu komfortu.
Foto: Matīss Markovskis
Mājas dosjē
- Guļbaļķu māja celta 1931. gadā. Atrodas Rojas pagasta Pūrciemā.
- 2021. gadā pabeigta mājas restaurācija.
- Astoņdesmitajos Upeslejas savai ģimenei kā vietu, kur pavadīt vasaras, iegādājies interjera dizainers leģendārā restorāna Sēnīte, vecās lidostas Rīga un citu tolaik būtisku objektu interjera autors Armīns Punka. Šobrīd viņš pārcēlies uz dzīvi tuvāk lielpilsētai.
- Te kopā ar dēla ģimeni – arhitektiem Kārli un Ritu Lauderiem un viņu bērniem Albertu un Martu – vasaras vada pazīstamais rotu mākslinieks Guntis Lauders ar sievu – mākslinieci un Armīna Punkas meitu Ingūnu Lauderi.
- Īpašumā atrodas gandrīz simtgadīgā māja, Armīna Punkas savulaik projektētā un celtā pirtiņa, jauns šķūnis, kā arī divas jaunas, mūsdienīgas dzīvojamās ēkas. Vienā nupat iekārtojušies Guntis un Ingūna, otra, paredzēta jaunajai paaudzei, vēl top. Gan vecās mājas jauno veidolu, gan abas jaunās mājas projektējuši Rita un Kārlis.
Dienā, kad viesojamies Upeslejās, šurp no sasilušās jūras veļas dūmaka. Slīdot pāri klusajam ciematiņam, biezie vāli rada sirreālu, mazliet citas planētas sajūtu. Rita uzliek vārīties kafiju, Kārlis apstaigā pagalmu, bet Ingūna ar Gunti priecīgi mirdzošām acīm uz velosipēdiem atgriežas no jūras. Pēc mirkļa pie mājas tiek izkārts karogs, un mēs sākam sarunu par skaisto Pūrciemu un vasarām tajā.
Jūs taču zināt, kā ir vecajās mājās, – viss ir šķībs un greizs, nepieciešama liela rūpība.
«Kad tētis man toreiz piezvanīja, sakot, ka pienācis laiks Pūrciema mājā beidzot kaut ko darīt, un jautāja, vai es gribu to uzņemties, nemaz nebiju laimīga!» iesāk Ingūna. «Mēs bijām pieraduši vasaras vadīt Vecpiebalgā – mūsu joprojām mīļajā atjaunotajā īpašumā, ko tētis iegādājās septiņdesmitajos gados, kad tur lauku mājas sāka pirkt Latvijas inteliģence. Zvanīju Unai un Lindai – abām savām māsām – ar cerību, ka rūpes par šo vietu, kur tētis vasarās dzīvoja, tomēr gribēs uzņemties kāda no viņām, jo man tolaik tam nebija ne laika, ne spēka. Viņas teica nē. Taču man likās, ka ķerties šai mājai klāt nemaz nav vērts!
