Skolotāja Māra Tupese: Dieviņš man devis daudz laba, bet arī daudz ņēmis pretī

«Esmu dzimusi Vācijā, Eslingenē, bet augusi ASV. Uz Latviju pirmoreiz atbraucu vēl padomju laikā, 1985. gadā. Te sapratu, ka esmu bijusi kā puzle, kurai pazudis gabaliņš. Nonākot Latvijā, noklīdušais gabaliņš beidzot atradās – tā bija salikta. Esmu latviete, Latvijā ir manas saknes, te tiešām ir mana tēvu zeme. Kopš 1991. gada Latvijā esmu katru vasaru, man te ļoti patīk – izvēdinu galvu laukos, daba te tik skaista!

Lai turētos pie dzīves, visu laiku jāatrod sev darāmais!

Cilvēki prasa, kāpēc tikai braukāju, kāpēc nepārceļos uz dzīvi Latvijā. Pats galvenais – tur, aiz okeāna, ir mani bērni un mazbērni. Turklāt man diemžēl nav bērnības atmiņu par Latviju, savukārt Amerikā ir draudzenes un citi cilvēki, ar kuriem kopā tās ir, un tas ir svarīgi.»

Jāmeklē ceļš risinājumam

«Man patīk būt Latvijā, lai darītu to, kas kādam var noderēt. Kopā ar psihoterapeiti Līgu Ruperti palīdzam risināt attiecību problēmas ģimenēm, esam vadījušas Ģimeņu seminārus jau 60 Latvijas 3×3 nometnēs, arī ģimeņu centrā Stārķa ligzda. Pirmoreiz abas kopā strādājām 3×3 nometnē Engurē 1992. gadā. Toreiz nekādas lielās mijiedarbības starp mums un auditoriju nebija. Latvijā vēl šāda veida semināri bija jaunums – cilvēki nāca mūs klausīties kā lekcijā, nevis atklāti runāt.