Rakstniece Lelde Kovaļova: Kamēr pati neieraudzīju vardarbību, to tik labi neizpratu

– Pirms pieciem gadiem uzrakstīji savu pirmo romānu Bezvēsts pazudušās. Šodien ir izdoti jau pieci! Tandēmā ar vīru radīti divi seriāli, katrā pa divām sezonām, turklāt seriāls Nelūgtie viesi nominēts arī Lielā Kristapa balvai… Vai tev pašai nešķiet, ka tu dzīvo turbo ātrumā?
– Tieši vakar iedomājos, ka esmu iekāpusi ātrvilcienā un nevaru no tā izkāpt. Bet arī negribu! Jo esmu ieguvusi iespēju darīt to, kas man vislabāk padodas un patīk. Man šķiet, ka jaunībā ir jāiet un jādara, jo šobrīd ir enerģiskākie gadi. Divdesmit gadu vecumā man bija kompleksi un nepārliecinātība, bet tagad ir sajūta, ka pazīstu sevi un gribas darboties. Piekrītu tam, kurš teicis – ja tu atrodi dzīvē savu aicinājumu, tu nestrādāsi nevienu dienu! Mana dzīves misija ir kino un literatūra, taču man patīk izmēģināt spēkus arī uzņēmējdarbībā, aizraujos ar fitnesu, iespējams, gribētu iegūt arī fitnesa trenera sertifikātu…

Kamēr es pati radinieku vidū neieraudzīju vardarbību, to tik labi neizpratu.

Kad ar dažu mēnešu starpību tika apstiprināta mana debijas romāna iznākšana un noslēgts pirmais sadarbības līgums ar TET par seriāla Bezvēsts pazudušās veidošanu, sapratu, ka šo iespēju nedrīkstu izniekot – tā jāizmanto pilnībā! 

– Vai, šajā ātrvilcienā braucot, izdegšanu neesi piedzīvojusi?
– Drīzāk to piedzīvoju agrā jaunībā, kad septiņus gadus nostrādāju vienā darbavietā – par tirdzniecības vadītāju telemārketinga uzņēmumā. Tā bija brīnišķīga pieredze, ļoti daudz iemācījos, bet pēdējos darba gados katru rītu, braucot uz darbu, krustojumā gribēju pagriezt stūri un doties citā virzienā. Jo es gribēju kaut ko citu – stāstīt stāstus un radīt kino, būt uzņemšanas laukumā. Mana mamma visu mūžu ir nostrādājusi degvielas uzpildes stacijā.