Leons Leščinskis aiziet no Liepājas teātra: Vairāk nekā 30 gadus esmu kāpis sev uz rīkles
Nekad nesaki nekad. Un tomēr… mīļajam aktiera darbam ir pateiktas ardievas. «Gribu būt brīvs!» Sestdienā pēc pēdējās izrādes Liepājas teātra aktieris Leons Leščinskis ar entuziasmu iemēģinājis jaunieguvumu – 120 gadus veco šujmašīnu Pfaff, kura «ņem gan zīdu, gan ādu».
Foto: Ziedonis Safronovs, Ilze Vainovska un no personiskā arhīva
Tajā piektdienas vakarā aktieru trupa skatītājus smīdināja pārpratumu farsā Kā mīl tā otra puse, bet pēc tam Leons zāli saskumdināja ar atvadu paldies gan skatītājiem, gan visiem šaipus rampai. Mēs tiekamies pirms tam. Tad jau negaidītā, savā ziņā pat šokējošā ziņa, ka Leons Leščinskis «vairs nebūs štata aktieris», apskrējusi medijus. «Tā nav ne traģēdija, ne drāma. Tā ir dzīve,» viņš atkārto vēl, vēl un vēlreiz.
Es tādu, kāds biju, stājoties aktieros 17 gadu vecumā, neņemtu: bieziem briļļu lodziņiem un apaļiem vaidziņiem.
Aktieris uzved mani grimētavā. Iepriekš viņa galdiņš esot bijusi Valdemāra Zandberga vieta. Pie Leščinska spoguļa pielīmēts rūķīša Īgņas zīmējums. Jā, tāds viņš esot, ar briesmīgu raksturu, pat dabūjis Īgņas lomu!
