Leona Zviedra skaudrais dzīvesstāsts: Nebiju mammai gribēts, nebiju gaidīts, nebiju mīlēts
Mākslinieks elpo tik viegli, lai trīsmetrīgais pitons nejustu cilvēka dvašu. Bubū galva nozūd saimnieka plati atvērtajā mutē. Operas zālei uzkrīt tumsa, mūzika stājas. Pēkšņo klusumu pāršķeļ satriektas skatītājas kliedziens… Balets, modes uzvedumi, erotiskie šovi un pitons Bubū – tā Leona Zviedra spožā vizītkarte.
Foto: Ziedonis Safronovs
Gadu desmiti skatuves starmešos, unikāls darbs, ko darījis ar prieku un baudu un kas sagādājis patiku publikai tuvu un tālumā. Mūzika, deja, kustība, talants un neatlaidība Leonu Zviedri pacēla savos spārnos no bezcerības bezdibeņa un nes viņu visu mūžu – joprojām.
Nu, būdams seniora statusā, Leons Zviedris atgriezies Liepājā. Svētdienas rītos, kamēr pilsēta vēl nav modusies, līdz sirds dziļumiem saviļņo netālās Jāzepa katedrāles zvani. Tā ir viņa vecmāmiņas baznīca – to uzzinājis tikai nesen.
Mana māte apprecējās, un pēc tam nāca gaismā, ka viņai ir bērns – es.
«Liepāja ir fantastiska. Katru reizi, ceļojot pa pasauli, pa trešajām pasaules valstīm, es apzinos, cik esmu laimīgs, ka dzīvoju pilsētā atklātās jūras krastā.
