Filmas Ekstāze zvaigzne Eduards Johansons: Kad šķīros, no manis iznāca ārprātīgs zvērs

Par Džilindžera erotisko filmu Ekstāze ir dažādi viedokļi. Bet viens no vinnētājiem šajā situācijā ir galvenās lomas atveidotājs – Valmieras Drāmas teātra aktieris Eduards Johansons, jo viņam šī loma noteikti ir karjeras pagrieziena punkts. Arī filmas sižets ar klišejiskajām situācijām ir labs pamats, lai ar jaunu vīrieti runātu par attiecībām. Eduards, līdzīgi kā mēs daudzi šobrīd, ir pretrunu plosīts. Viņam reizē ir grūti runāt par sevi, tajā pašā laikā viņš ir gatavs trakos laikapstākļos doties ceļā divsimt kilometrus, lai vēlreiz uzmeklētu mani un pastāstītu savu dzīvi. Pievilcīgais izskats un izteiksmīgās acis ir vien avanss, lai viņa dzīve izdotos. Pārējais būs tikai paša rokās.

Santa Anča

29. janvāris

Foto: Andrejs Nikiforovs. Stils: Laila Trilopa

– Izklausās pārsteidzoši, bet šo filmu noskatījos kopā ar mammu. Kad devos tevi intervēt, mana mamma, visnotaļ loģisks cilvēks, jautāja – vai tev nav bail ar viņu satikties? Tas nozīmē, ka savā tēlā biji pārliecinošs. Bet man liekas, ka režisors izvēlas aktieri arī pēc viņa rakstura īpašībām. Cik tevī ir no Eliasa?
– Nedomāju, ka esmu tik klīnisks, sevī iemīlējies Narciss, kāds ir Eliass. Viņš tomēr ir manipulators, bet man nešķiet, ka es dzīvē manipulētu ar cilvēkiem, lai panāktu sev vēlamo rezultātu. Eliass apzināti ķeksīša dēļ grib iegūt Efeju.

Pats esmu iekritis uz to, ka mēģinu attiecības veidot uz seksa pamata.

Man ir bijis tā, ka ļoti strauji rodas jūtas, kas aiziet ekstāzes un kaislības piedzīvojumā, bet tā nav bijusi manipulācija. Kas mūsos ir līdzīgs? Reizēm varbūt destruktīvisms un nesavāktība ikdienas lietās, ar ko pats apzināti cīnos. Varbūt mans izskats rosina domāt, ka varētu kaut ko sliktu izdarīt.