Austrāliete, kura aprakstīja vecmāmiņu bēgšanu no Latvijas: Tā bija kā grēksūdze

Saknes Latvijā, saknes Austrālijā

Andra Latvijā bijusi vairākas reizes, bet šovasar atbrauca kopā ar ģimeni: vīru Maiklu, kurš ir amerikānis ar velsiešu un ukraiņu saknēm, un bērniem – trīspadsmitgadīgo Tāli un desmitgadīgo Anniju. Ciemošanās iemesls bija īpašs, jo ceļu pie lasītājiem sāka Andras grāmata Ko manas vecmāmiņas man nestāstīja. Virsrakstam ir arī paskaidrojums: Divu sieviešu ceļojums no kara plosītās Eiropas uz jaunu dzīvi Austrālijā. (Šajā rakstā izmantoti citāti no grāmatas.) Andra grāmatu uzrakstīja angļu valodā un pērn to izdeva Austrālijā, bet tagad emocionāli piesātinātais dzimtas likteņstāsts iztulkots latviski un izdots pie mums.

Ciemošanās bija pieskaņota grāmatas atvēršanas svētkiem Latvijas Okupācijas muzejā, rakstniece atsaucīgi sniedza intervijas un kopā ar ģimeni iepazina Rīgu un arī citas Latvijas vietas. Tālis paspēja iemācīties dažus latviešu vārdus, un, kā secina Andra, – «Ir sajūta, ka viņš te iederas. Mums visiem te ir laba sajūta. Un vēl – manu vārdu Latvijā visi izrunā pareizi.» Andra pieļauj, ka viņas saikne ar Latviju nākotnē varētu kļūt ciešāka. Viņi arī satika radiniekus, dažus – pirmoreiz. 

Omīte visu, kas ar viņu noticis, izdzīvoja katru dienu no jauna. Viņa staigāja ar šiem sēru dzirnakmeņiem ap kaklu, tomēr spēdama arī plaukšķināt un smieties.