Rūta Reinika-Preisa: Pirms viņa es nebūtu varējusi pateikt, ka zinu, kas ir laime
Rūtas Reinikas-Preisas dzīve pēdējo triju gadu laikā pilnībā ir mainījusies. Viņa ir kļuvusi par mammu un ne vien audzina savu dēlu Ričardu, bet arī izlolojusi un palaidusi pasaulē bērniem nu jau tik ļoti pazīstamo un iemīļoto lācēnu Ričiju Rū. Tas ir viņas sirds projekts, kas izaudzis lielāks, nekā viņa spēja iedomāties. Rūtas dzīves notikumi ir pierādījums tam, ka viss notiek īstajā laikā, vajag tikai ļauties.
Foto: no personiskā arhīva
Audzinātāja man atsūtīja foto, un es raudāju, jo nekad savu bērnu tādu nebiju redzējusi.
– Tev Ričards piedzima 36 gadu vecumā – tam ir gan plusi, gan mīnusi. Saki, tas bija spontāns vai drīzāk pārdomāts un plānots lēmums?
– Man nekad nebija bijusi tāda milzīga iekšējā sajūta, ka gribas bērnu. Tas nebija mans bioloģiskais pulkstenis, kurš kaut ko teica, drīzāk pase. Tu vari izskatīties un justies jauna, bet tavas olšūnas ir tik vecas, cik ir. Un tās līdz ar tevi nepielūdzami noveco… Ap 35 gadu vecumu mani pārņēma sajūta, ka kaut kā pietrūkst. Jā, tu brauc ceļojumos, padzīvo ASV pāris mēnešus, bet vairs nav nekādas sajūsmas par to.
Manam vīram jau bija bērni no iepriekšējām attiecībām, tāpēc mūsu attiecībās bērns nebija gluži dabisks nākamais solis – kad cilvēks ir iznācis no šķirtas laulības, ir jāpaiet laikam, lai būtu gatavs atkal precēties un radīt bērnus. Līdz ar to mums bija jānonāk līdz šādam lēmumam, bet es sapratu, ka man par to ir jārunā, – tas ir jādara, ja gribu palikt kopā ar Jāni. Zināju, ka gribēšu savu bērnu, un viņam to pateicu. Tā mēs sākām plānot…
