Raimonds Celms: Domāju – šausmas, ko es esmu viņai nodarījis…

Paula: Mans mērķis bija iemācīties dzemdību laikā atdalīties no sāpēm, lai es savu galvu spētu tā sakārtot, ka esmu es un sāpes… 

– Vai bērniņa pieteikšanās bija rūpīgi plānots solis vai drīzāk pārsteigums?

PAULA: Tas bija pārsteigums.

RAIMONDS: Man tas nebija pārsteigums. (Smejas.) Mēs ar Paulu bijām par to runājuši jau vairāk nekā pirms gada, kad draudēja otrs lokdauns.

PAULA: Mēs smējāmies, ka pandēmijas laikā visi sēž mājās un taisa bērniņus. 

RAIMONDS: Nu, jā, ja būs lokdauns, tad mums arī būs bērns. Un tā arī notika.

PAULA: Laiks bija jāizmanto lietderīgi. (Smejas.) Tā kā aktīvi nodarbojos ar dejošanu (Paula dejo tautas deju ansamblī Daiļrade – red.), ir diezgan grūti ieplānot citas aktivitātes, bet lokdaunā varēja. 

RAIMONDS: Pandēmijas dēļ mums bija jāatceļ brīnišķīgs ceļojums uz Dienvidaustrumāziju, kas bija rūpīgi izplānots. Likās, ka tik daudz kas no mūsu dzīves iespējām tiek atņemts, nu ko tad mēs te tā gadu divatā dzīvosim pa mājām… Tas, ko tu domā, nosēžas kaut kur zemapziņā… Un ķermeņi jau dzīvo savu dzīvi. 

– Kā tu, Paula, paziņoji Raimondam, ka esi stāvoklī? Vai atceries?

PAULA: Jā. Es esmu labāka aktrise nekā viņš. (Smejas.) Man jau bija sajūta, ka viss ir noticis, un no rīta, kad Raimonds bija aizbraucis uz peldēšanu, es uztaisīju grūtniecības testu. Uzreiz parādījās divas svītriņas! Man uzreiz acīs bija asaras. Domāju, ka man šis priecīgais jaunums Raimondam kaut kā ir jāpaziņo, lai gan esmu liela balamute un nespēju jaunumus ilgi paturēt pie sevis. Man nebija plāna veidot pārsteigumu ar baloniem, konfeti… un citām klišejām. Kad Raimonds atnāca mājās, uztaisīju seju, it kā nekas nebūtu noticis, it kā būtu parasts darbdienas rīts. Mierīgi paēdām brokastis, un tad vienā mirklī Raimondam aiz muguras aizslēpu pozitīvo grūtniecības testu… Pēc tam vairs pat neatceros, kas tajā dienā notika.