Kristaps Logins: Atpūsties vajag abiem – gan mammai, gan tētim! Arī bērni ir jāaudzina abiem!

Meitām ir neliela vecuma starpība, un tas bija apzināts solis, jo vēlējāmies, lai viņas veidotu pašas savu mazo komandu.

Viss mainījies uz labu

Nebiju šokēts vai nobijies, kad uzzinājām, ka kļūsim par vecākiem. Tas bija plānots un gaidīts noti­kums. Bet, lai arī ziņa par ģimenes pieaugumu nenāca no zila gaisa, tobrīd prāts pārslēdzās domāt citādi. Nenoliedzami, ikdiena bez bērniem ir bezrūpīgāka, ir vieglāk pieņemt dažādus spontānus lēmumus, arī plānošana nav vajadzīga. Līdz ar bērnu pieteikšanos bija jāsaprot kaut kas ļoti svarīgs – viss mainīsies. Šīs pārmaiņas radīja patīkamu satraukumu, jo mums bija pārliecība – tas ir solis uz priekšu. 

Vispirms jau mainījās manas domas par finansēm. Sāku augstāk vērtēt stabilus, paredzamus ienākumus. Dzīvē man bija posms, kad darba pienākumus varēju plānot agrās rīta vai vakara stundās, nebija arī nozīmes tam, kurā mēneša dienā saņemu atalgojumu. Bet jau pirms Loretas piedzimšanas iemainīju savu frīlancera dzīvi pret klasisko 9.00–17.00 darbinieka pasauli. Tas man bija kaut kas jauns, bet atkal – bija pārliecība, ka tas ir labākais lēmums manai ģimenei. Apzinājos, ka drīz no maniem lēmumiem būs atkarīga ne tikai mana, bet arī kāda pavisam maza cilvēciņa dzīve. Tā ir milzīga atbildība! Mums ar sievu bija deviņi mēneši, lai sagatavotos…