Artūrs un Ilze Medņi – par cirvi zem gultas, dēla piedzimšanu un mīlestību 1

Kad Ilze bija jau astotajā grūtniecības mēnesī, viņi paspēja atgriezties no ceļojuma pirms robežu slēgšanas un, par laimi, neaizbrauca līdz Dienviditālijai. Ričards ieradās pasaulē 2020. gada 7. aprīlī Jūrmalas slimnīcas dzemdību nodaļā – vienā no retajām, kur arī tētis varēja piedalīties dzemdībās.

Tā kā šobrīd valstī izsludināta ārkārtējā situācija un tikties ir riskanti, īpaši ņemot vērā, ka Ilzei un Artūram ir tikko dzimis bērniņš, kuru klātienē nav redzējuši pat vecvecāki, mūsu saruna notiek videoformātā ar interneta starpniecību. Klātbūtnes efekts ir pārliecinošs – sarunas laikā mazais guļ mammas rokās un ik pa laikam uzēd krūti. Mums ir divas videosarunas, kuras brīžiem patraucē ne visai labs interneta signāls un kāds no maniem trim bērniem, kas ienāk kadrā, jo arī es šajā laikā strādāju no mājām jeb attālināti. Artūrs, Ilze un mazais Ričards netraucēti dzīvo savā drošajā ligzdiņā Kaltenē, tālu prom no pilsētas kņadas un ļaužu pūļiem. 

– Pastāstiet, kā viss sākās! Kad un kā jūs iepazināties? Kā sākās jūsu ģimenes kopīgais stāsts?
Artūrs: Mans hobijs jau daudzus gadus ir dīdžejošana, un, lai cik dīvaini būtu, mēs ar Ilzi iepazināmies klubā. Jaungada naktī, sagaidot 2018. gadu, spēlēju klubā Omas briljanti, un pulksten 1.20 naktī (precīzi atceros, cikos tas notika!) klubā ieradās Ilze ar savu draudzeni. Tā mēs viens otru pamanījām, dejojām un skūpstījāmies līdz pat septiņiem rītā.
Ilze: Lai gan daudzi iepazīstas klubos, man tas nelikās nekas nopietns.

Tā mēs viens otru pamanījām, dejojām un skūpstījāmies līdz pat septiņiem rītā.

Artūrs: Jā, man arī nelikās, ka klubā varu iepazīties ar meiteni, kuru apprecēšu. Bet, no otras puses, kur gan citur lai iepazīstas? (Smejas.)
Ilze: Es negribēju satusēt ar dīdžeju. (Smejas.) Domāju, ka man līdz ar to dzīvē būs tikai problēmas, tādēļ mēs atvadījāmies uz nesatikšanos. Par tādu Artūru Medni vispār neko nebiju dzirdējusi. Nezinu, kā līdz tam biju dzīvojusi, laikam kaut kādā citā pasaulē. (Smejas.) Vēl izdzirdēju, ka es Artūram tajā naktī esmu jau piektā meitene!
Artūrs: No rīta bārmene vēlējās, lai mēs beidzot ejam prom, un teica: «Nu pietiek, Artūr, laid to meiteni mājās, viņa taču šonakt tev jau ir piektā!» Protams, tās bija muļķības. Ilze tajā naktī man bija pirmā un vienīgā. Kad bārmene to pateica, biju diezgan dusmīgs un neapmierināts. Ilze tam noticēja un pieņēma lēmumu, ka ar šādu džeku nav jēgas neko uzsākt.
Ilze: Es viņam pat neatstāju savu telefona numuru. Pat nezināju, vai Artūrs zina manu vārdu.