Pilna laika roku darbs. Par ģimenes ķiploku saimniecību stāsta Viktors Abramovs
«Mēs esam pavisam jauniņie ķiploku pasaulē – ja es varētu teikt, ka pārzinu divus procentus no tā, ko vispār iespējams zināt par ķiplokiem, tad tas jau būtu gana daudz!» godīgi atzīst Viktors Abramovs. Šomēnes viesojamies pie ģimenes, kas sava uzņēmuma nākotni saskata ķiploku pārstrādē.
Foto: Ieva Andersone un no Abramovu ģimenes personiskā arhīva
SIA Lancori dosjē
- Atrodas Liezēres pagastā starp Madonu un Vecpiebalgu.
- Saimnieki – Viktors un Lāsma Abramovi un viņu bērni Ance un Viktors. Palīdz arī znots Ojārs, un visiem mīļi uzsmaida mazā Odrija, Ances un Ojāra meitiņa. Ģimenes uzņēmums! Viktors un Lāsma šajā apkaimē dzimuši un uzauguši.
- Uzņēmuma nosaukums Lancori nav nedz itāļu, nedz angļu valodā, kā mēdz uzskatīt daudzi pircēji. Tas ir neliels prāta mežģis saistībā ar ģimenes locekļiem, un to nav nemaz tik grūti atminēt. Lūdzu, uzmini nu!
- Darbojas kopš 2019. gada. Tā dēvētos ziemas ķiplokus audzē hektāra platībā, galvenā uzņēmuma ideja ir pārstrāde, vajadzības gadījumā papildus iepērkot ķiplokus no citiem latviešu zemniekiem. Patlaban pārstrādes rezultātā top gan ķiploku pulveris, granulas un drupināti ķiploki, gan dažādas garšaugu kombinācijas.
- Saimnieka Viktora moto: «Ja tu dzīvo laukos, kaut kas ir jāražo!»
Man vienmēr ir gribējies darīt pašam, būt neatkarīgam, strādāt sev – algoti darbi manā dzīvē bijuši vien pa retam.
Kamēr galvaspilsētā Rīgā februāra vidū bija sajūta, ka tuvojas pavasaris, Madonas novadā joprojām valda skaista, balta ziema. Omulīgajā pirtiņā ezera krastā, kur netālu ir arī apsniguši ķiploku lauki, mūs sagaida saimnieks Viktors ar meitu Anci un mazmeitiņu Odriju. Viktora sieva Lāsma ir darbā – viņa ikdienā strādā bērnudārzā, savukārt abu dēls, arī vārdā Viktors, dzīvo un strādā Rīgā, bet uz Liezēri palīgā saimniecības darbos atbrauc sezonas laikā, kad veicami daudzie darbi.
