Foto: Viesojamies Upeskalnu mājās – vasaras galvaspilsētā Kuldīgā
Starp simtgadīgajām liepām un jasmīniem kā Dieva ausī ieslēpušās Upeskalnu mājas – dzimtas mīlestības, kopā turēšanās un nerimstoša čakluma stāsts. Seno DIENU gars, kas te valdījis cauri laikiem, nav zudis arī pēc ēkas renovācijas.
Foto: Andrejs Nikiforovs un Ieva Andersone
Mājas dosjē
- Upeskalni Kuldīgas novadā.
- Vecvecvecāku iekoptajās dzimtas mājās saimnieko uzņēmēja, lauksaimniecības tehnikas kompānijas Amazone īpašniece Baiba Mikāla.
- Ēka celta 1923. gadā, bet pirms apmēram desmit gadiem renovēta un papildināta ar jaunu apjomu – ziemas dārzu.
- Arhitekts – Aldis Orniņš, interjera dizainere – Aiga Vaitkus.
- Teritorijas labiekārtojumu 20. gadsimta sākumā izplānojis izcilais latviešu daiļdārznieks, ainavu arhitekts Andrejs Zeidaks.
Tieši tā Zeidaks mācījis saviem sekotājiem – ābeles nedrīkst zāģēt, tām jānomirst dabīgā nāvē, jo ir mātes koki…
Šī nav amatiera radīta ainava – to uzreiz var just. Te vienlaikus valda īstens lauku miers un pārņem pilsētas parkam raksturīga sazemējuma sajūta. Pirms simt gadiem vietu iekopis Andrejs Zeidaks – Ziedoņdārza un Rīgas Brāļu kapu ainaviskās daļas autors, viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas ainavu arhitektiem. Viņš bija ieprecējies ģimenē, apņemot par sievu vienu no dzimtas meitām – Mariju –, un te pavadīja savus atvaļinājumus.
Meistaram jāpateicas ne tikai par liepu stādījumiem un dienziežu aleju, kas ved līdz vecajai pirtij, bet arī ābeļdārzu. Tam tagadējie saimnieki ļauj aiziet pašam. Jo tieši tā Zeidaks mācījis saviem sekotājiem – ābeles nedrīkst zāģēt, tām jānomirst dabīgā nāvē, jo ir mātes koki… Un vēl viņš šeit atstājis vietu saulei. Pa perimetru apkārt ir vecie koki, simtgadīgās liepas, bērzs un ievas, bet vidū valda maksimāla brīvība.
