Foto: Nu, tad par tiem 150! Ciemos pie «Lāču muižiņas» saimniekiem Ingas un Andra

Lāču muižiņas dosjē

• Atrodas Limbažu novada Pāles pagastā.
• Māja celta 1873. gadā kā dzīvojamā ēka. Grāmatā Svētupe krustu šķērsu, kurā Janīna Kursīte un vēsturniece Rasma Noriņa pētījušas Vidzemes lībiešu vecsaimniecības Svētupes krastos, lasāms, ka māju savulaik uzcēluši brāļi Ruļļi, no kuriem viens ar kuplu ģimeni te arī dzīvojis un atvēris aptieku. Bet tad nāca kari, padomju gados te bijis kolhoza kantoris un saviesīgā dzīve, tad pamestības gadi, līdz īpašnieku mantinieki namu atguva un 2001. gadā tas nonāca tagadējo saimnieku rokās.
• Mājas īpašnieki, Inga un Andris Briezes, šeit uz pastāvīgu dzīvi pārcēlušies pirms trim gadiem, bet viesus muižiņas otrajā stāvā sākuši uzņemt jau kopš 2017. gada. Muižas statusa mājai nekad nav bijis, bet, pateicoties māju nosaukumam Lāči un vēl dažām sakritībām, saimnieki paši to nodēvējuši par Lāču muižiņu.

Nav racionālu atbilžu, kāpēc mēs pirkām tik lielu māju, teju lauku kultūras nama izmērā, ap 500 kvadrātmetriem…

«Mēdzu teikt, ka mēs māju laukos nopirkām tad, kad citus latviešus tas vēl neinteresēja – gadsimtu mijā visi tiecās vairāk pelnīt un ceļot! Un tolaik arī piedāvājumu iegādāties nemaz nebija tik daudz – atceros, ka vaicāju māsīcai, vai te, mūsu bērnības pusē, kaut ko nepārdod, un viņa ieteica šo māju. Atbraucām, apskatījām, nopirkām! Tā ka nekāda lielā meklēšana nenotika,» stāsta Inga. Interesanti, ka bērnību viņa pavadījusi netālu no šejienes – mammas vecākiem tepat tuvumā bijusi māja, un bērni nākuši te uz upi peldēties. «Augšā kalnā uz šo māju gan nekad nenācām, redzējām tikai, ka tāda liela un drusku spocīga… Tolaik tā bija pamesta.»