Andrejs Mediņš: Kam mēs veltām vairāk laika – baznīcai, garīgai dzīvei vai kapiem?

Andrejs Mediņš

•  Kopš šī gada janvāra Skaistkalnes baznīcas prāvests. Joprojām arī Kurmenes katoļu draudzes prāvests.
•  Dievs viņam devis dāvanu, ka nolaistā vietā vai drupās redz skaidru vīziju, cik skaisti tur izskatīsies pēc laika. 
•  Dzimis 1969. gada 25. maijā astoņu bērnu ģimenē. 
•  Mācījās Bārbeles astoņgadīgajā skolā un jau tad spēlēja ērģeles Skaistkalnes baznīcā, par ko skolā saņēma brāzienu. 
•  Absolvēja Mežotnes tehnikumu kā dendrologs, daiļdārznieks. 
•  1996. gadā ordinēts par priesteri.
•  Izveidojis un Bruknas muižā vada kristīgo rehabilitācijas centru Kalna svētību kopiena, cenšoties palīdzēt atkarībās nonākušajiem dzīvot jēgpilnu dzīvi.
•  2017. gadā – balva Latvijas lepnums un fonda Viegli balva Laiks Ziedonim. 2018. gadā – Latvijas Ārstu biedrības Veselības gada balvu. 

Visam savs laiks. Laiks dēstīt, laiks zāģēt, laiks rakt, laiks sēt, laiks piedzimt, laiks nomirt.

Taču šis jaunākais un vērienīgākais projekts – straujās pārmaiņas Skaistkalnes baznīcā, klostera ēkā un dievnama pakalnā – iesācies ar skaļu vētru. Ar vietējo skaistkalniešu sašutumu, ka, lūk, Mediņš, jaunieceltais prāvests, ar savu biedrību Skaistkalnes Romas katoļu draudze iecerējis pie baznīcas novīlēt divdesmit lielus kokus: desmit kļavas, septiņas liepas, divas papeles un vienu osi. Tas bija maijā. Dabas pārvalde atļāva zāģēt, pašvaldība aicināja cilvēkus piedalīties publiskajā apspriešanā – jā vai nē. Toties tagad, novembrī, kad esmu uzbraukusi baznīcas kalnā, man nākas konstatēt, ka, jā, lielo koku ap baznīcu vairs nav, taču dīvainā kārtā man to netrūkst.