
«Vecu māju izglābšana ir svētīga nodarbe!» Kā arhitekts Dripe 19. gadsimta riju pārvērta par savām mājām
Rūpīgi uzturētais ēku komplekss, kas datējams ar 19. gadsimta otro pusi, un tā atrašanās vieta jūras krastā Ķurmjragā arhitektam Jānim Dripem un viņa ģimenei ir vide, kur piedzīvot nesteidzīgu šodienu, lolot pagātnes mantojumu, sakārtot prātu un krāt dzīves skaistos mirkļus. Te ir iespēja pietuvoties kam pārlaicīgam.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa (Gvido Kajons) un personiskā arhīva
1. Māja veido personību
Savulaik Vinstons Čērčils ir teicis: «Mēs veidojam mājas, bet pēc tam mājas veido mūs.» Šai frāzei ir specifisks fons: vācieši uzlidojumos bija nopostījuši dažas zīmīgas ēkas, un Čērčils uzsvēra, ka tās tiks atjaunotas, jo formē nācijas apziņu. Mūsu katra personību, uzvedību un dvēseles stāvokļus nosaka māja, no kuras nākam, un vide, kurā atrodamies. Šeit, Ķurmjragā, es patiesi baudu telpas kopumu un, ja domai kļūst par šauru, paejos tuvāk jūrai un paskatos uz horizontu. Ikdienā piejūras īpašumā pārsvarā esam divatā ar sievu (stikla māksliniece Ilga Dripe – aut.). Kad aizmūkam no pilsētas radītā stresa, secinu, ka šeit vairs nepamanām grumbas ne otra sejā, ne uzvedībā, ne domāšanā – daba un jūras plašums visu eleganti izlīdzina un sakārto.
Askētiska dzīve mūsdienās ir ekskluzīva parādība!
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨



















































