Roberta Leitāna veiksmes stāsts. Vīrs, kurš tirgo dubļus, kas pārvēršas zeltā

Roberts Leitāns

• Rīdzinieks, studējis jurisprudenci Latvijas Universitātē.
• Pirmā lielākā saskare ar dārzu un reizē arī pirmais darbs – pamatskolas vasaras brīvlaikos strādājot par laistītāju Lido atpūtas centrā. Sākt izritināt šļūtenes vajadzēja no pieciem rītā, lai pagūtu visu aplaistīt līdz vieniem, kad masveidā sāka nākt pusdienotāji. 
• 2014. gadā nodibinājis uzņēmumu Nord Agri, kas eksportē kūdras substrātus uz daudzām pasaules valstīm.
• Kopš šā pavasara arī Latvijas dārzu mīļotājiem piedāvā uz sapropeļa bāzes radītu augu barību Hortimed. 
• 2 metrus un 2 centimetrus garš, par profesionālu basketbolistu nav kļuvis, taču vēl arvien uzspēlē savam priekam.
• Par sapropeli gatavs stāstīt stundām, taču, kad saruna vienā no jaunajām, smalkajām Skanstes biroju ēkām ir galā, aizsteidzas pirkt skrituļslidošanas ekipējumu, jo uz pirmo treniņu jāved četrgadīgā meitiņa Hionija – neparastais vārds viņai no Roberta vecmāmiņas.

– Kāpēc mēs par jums uzzinājām tikai šopavasar?
– Mēs pamatā strādājām tikai kūdras eksportam. Tas vēsturiski ir virziens, ko esam attīstījuši. Jau sākot biznesa gaitas, mani interesēja ārzemes, dažādas valodas, gribējās ceļot, līdz ar to arī eksports. Caur eksportu gribējās arī iepazīt pasauli – valstis, cilvēkus, kultūras. 

Sapropeļa veidošanās process ir ļoti lēns – pa milimetram gadā.

– Jūs esat rīdzinieks, sportists, pēc izglītības jurists, no kurienes vispār doma par kūdru? 
– Lai gan esmu rīdzinieks, mans tēvs ir no Ventspils un mamma no Rūjienas puses, un es visu bērnību pavadīju laukos. Ģimenei bija lauku īpašums starp Valku un Rūjienu, dziļi mežā tuvu Igaunijas robežai. Kādu laiku mēs tur dzīvojām, bet deviņdesmitajos gados bija problēmas tajā pusē atrast darbu, un mēs pārcēlāmies uz Rīgu. Savukārt visas skolas gadu vasaras pavadīju Ventspilī pie vecāsmammas un jūras. Tā ka, lai arī rīdzinieks, ļoti daudz laika esmu pavadījis pie dabas.